ua

Arnolds Putes

Добавить новую картинку!
Дата народження:
09.04.1894
Дата смерті:
15.09.1983
Категорії:
Военный орден Лачплесиса, Військова людина
Громадянство:
 латиш
Кладовище:
Встановіть кладовищі

LKOK nr.3/562

Putes, Arnolds

Virsleitnants 1. bruņotā divizionā.

* 1894. g. 9. aprīlī Rīgā.

+ 1983. g. 15. septembrī Lielbritānijā.

[]

Apbalvots par pretuzbrukumu ar bruņoto auto "Lāčplēsis" 1919. g. 8. oktobrī un cīņu uz Jelgavas šosejas pie Baložu kapiem.

1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Vāciju, no kurienes izceļoja uz Lielbritāniju.

PUTES ARNOLDS Kristapa dēls

1. bruņotā diviziona virsleitnants.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1894. g. 10. apr. Rīgā. Izglītojies Aleksandra ģimnāzijā, pēc tam Maskavas komercinstitūtā. 

1914. g. dec. iestājies Vladimira karaskolā. Pēc tās beigšanas nosūtīts uz fronti 24. Simbirskas kājnieku pulkā. Piedalījies vairākās kaujās pret vāciešiem, apbalvots ar Staņislava un Annas ordeņiem. 1918. g. martā demobilizējies, dzīvojis Vitebskā un Orlā, tad atgriezies Rīgā. 

1919. g. pavasarī iesaukts Sarkanajā armijā. Pēc lielinieku padzīšanas palicis Rīgā. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 7. jūn., 1. okt. iecelts par bruņuautomobiļa "Lāčplēsis" komandieri.

1919. g. 8. okt. kaujā uz Jelgavas šosejas pie Baložu kapiem, kad mūsu kājnieki atkāpās, Putes pēc savas ierosmes devās pretuzbrukumā. Tika ievainots, taču ar labi mērķētu uguni apklusināja bermontiešu ložmetējus un piespieda pretiniekus atkāpties, tā uzlabodams mūsu stāvokli. Sekmīgi turpināja kauju visu dienu, līdz kārtējā pretuzbrukuma laikā izrāvās pārāk tālu priekšā mūsējo ķēdēm. Šajā brīdī mašīna sabojājās, vācieši to ielenca, ar rokasgranātām aizdedzināja, un Putes nesamaņā tika saņemts gūstā. Atbrīvots pēc Jelgavas ieņemšanas. Pēc izveseļošanās atgriezies dienestā un piedalījies cīņās pret lieliniekiem Latgalē. 

Atvaļināts 1922. g. 16. janv. Studējis LU Tautsaimn. un tiesību zinātņu fakultātē, pēc tam strādājis A. Baumaņa būvfirmā, vēlāk Ķīmisko preču fabrikā. 2. pasaules kara laikā darbojies Kooperatīvu savienībā. 

1944. g. izceļojis uz Vāciju, 1951. g. pārcēlies uz dzīvi Anglijā, kur līdz 1967. g. strādājis kādā nervu klīnikā. Pēc aiziešanas pensijā nodarbojies ar dāvanu sūtīšanu uz komunistu okupētajām zemēm. Londonas latviešu biedrības sekretārs. Vēlāk pārcēlies uz latviešu ārpilsētas mītni Roufantā. Miris 1983. g. 15. sept. Anglijā.

 

Джерело: lkok.com

немає місць

    loading...

        Не вказано події

        Ключові слова