Jānis Ozols

LKOK nr.3/789

Ozols, Jānis Edgars

Kapteinis 1. latviešu atsevišķā brigādē.

* 1887. g. 25. jūnijā Saikavas pagastā.

+ 1946. g. 26. novembrī

[]

Apbalvots par cīņām 1919. g. 5. martā pie Jaunās muižas un 22. maijā pie Rīgas atbrīvošanas.

Paaugstināts par pulkvedi.

1946. g. februārī bija apcietināts, bet tā paša gada jūnijā atbrivots.

OZOLS JĀNIS EDGARS Jāņa dēls

Kalpaka bataljona un 1. latviešu atsevišķās brigādes kapteinis.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1887. g. 25. jūl. Saikavas pagastā skolotāja ģimenē. Beidzis Veļikije Luku reālskolu. Skolotājs.

Krievu armijā iesaukts 1914. g., ieskaitīts Preobraženskas gvardes pulkā. 1915. g. janv. beidzis Oranienbaumas praporščiku skolu, nosūtīts uz fronti 191. Largo-Kagulas kājnieku pulka sastāvā. Piedalījies kaujās Karpatos, rotas komandieris. Ticis ievainots, apbalvots ar Annas ordeņa IV šķiras 1915. g. sept. pārcelts uz 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljonu, rotas komandieris, vēlāk sakaru komandas priekšnieks. Piedalījies daudzās kaujās, apbalvots ar Staņislava ordeņa III š??iras 1917. g, janv. saindēts ar kaujas gāzēm, pārcelts uz Rezerves latviešu strēlnieku pulku, kur palicis līdz 1. pasaules kara beigām, tad atgriezies Saikavā.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g. 10. dec. Liepājas apsardzības rotā, jau nov. Madonā formējis vienību cīņai pret lieliniekiem. 1919. g. janv. pārcelts uz inženieru sapieru rotu, pēc tam sakaru nodaļas priekšnieks Kalpaka bataljonā. Piedalījies visās brīvības cīņu kaujās no Ventas līdz Rīgai, iecelts par sakaru nodaļas priekšnieku Armijas virspavēlnieka štābā. paaugstināts par pulkvedi-leitnantu, skaitot no 1919. g. 18. nov.

1919. g. 5. martā kaujā pie Skrundas Jaunmuižas, kad ienaidnieks draudēja apiet mūsu labo spārnu, Ozols niknā apšaudē pašaizliedzīgi piegādāja komandiera pavēles uz frontes līniju, tā sekmēdams ienaidnieka atsišanu. 22. maijā Rīgas atbrīvošanas kaujās, kad mūsu aizmugurē palikusī lielinieku grupa uzbruka artilērijas munīcijas transportam, Ozols sakārtoja kaujai viņa rīcībā esošos karavīrus un ar strauju triecienu uzbrucējus atsita, tā dodams iespēju munīcijas nepārtrauktai piegādei. 

1941.-1944. g. okt. Latvijas Gaisa aizsardzības biedrības priekšnieks. No 1944. g. beigām dzīvojis Rīgā, Latvijas Valsts bibliotēkas kara literatūras sektora vadītājs. 

1946. g. 10. febr. apcietināts, ieslodzīts labošanas darbu nometnē Široklagā. 18. jūn. atbrīvots pierādījumu trūkuma dēļ. Atgriezies Rīgā. Miris 1946. g. 26. nov.