Osvalds Meija

LKOK nr.3/59

Meija, Osvalds

Kapteinis 10. Aizputes kājnieku pulkā.

Apbalvots par cīņām 1919. g. 14. novembrī Liepājas kara ostā, rajonā pie Ziemeļu un Vidus fortiem.

1928. g. 18. novembrī paaugstināts par pulkvedi-leitnantu. 2. pasaules kara sākumā bija policijas pulka "Rīga" komandieris. Pēc tam 1. būvpulka komandieris Tornā. Latviešu leģiona 32. grenadieru pulka komandieris.

MEIJA OSVALDS Jāņa dēls

10. Aizputes kājnieku pulka kapteinis.

Ordenis piešķirts 1920. gadā

Dzimis 1894. g. 10. janv. Rīgā. 1. pasaules karam sākoties, gatavojies uz abitūriju, izturējis 1. šķiras eksāmenu Petrogradā. 

Krievu armijā iesaukts 1915. g. sept., līdz 1918. g. dienējis rezerves daļās.

Beidzis Gatčinas praporščiku skolu un vēlāk ložmetējnieku kursus.

1917. g. sākumā pārvietots uz 437. Sestroreckas kājnieku pulku.

Piedalījies kaujās Rīgas frontē, apbalvots ar Staņislava III šķiras, Vladimira IV šķiras ordeņiem.

1917. g. augustā vācu okupācijas laikā palicis Vidzemē.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 3. jūl. Rīgā, norīkots angļu pulkveža Groves rīcībā, vēlāk Liepājā ieskaitīts 10. Aizputes kājnieku pulkā.

Par nopelniem kaujās pie Liepājas paaugstināts par kapteini. 

1919. g. 14. nov. Liepājas karaostas raj. Meija, saņēmis uzdevumu vadīt prettriecienu, sakopoja ienaidnieka pārspēka un apšaudes dēļ sajukušās karaspēka daļas, ar veiklu manevru apgāja ienaidnieka labo spārnu un izsita vāciešus no Ziemeļu un Vidus fortiem, ieguva 3 smagos ložmetējus. 

Padomju okupācijas laikā 1941. g. februārī atvaļināts, strādājis par rēķinvedi. 2. pasaules kara sākumā Kuldīgas apriņķa vecākais. 

No 1942. g. dienējis latviešu policijas vienībās.

No 1942. g. 7. decembra 276. Kuldīgas bataljona komandieris.

No 1943. g. 29. jūlija latviešu aizsardzības vienību sakaru virsnieks pie Kārtības policijas komandiera latviešu štābā.

1943. g. 29. decembrī iecelts par Rīgas latviešu policijas pulka komadieri.

Iesaukts latviešu leģionā, 32. pulka komandieris.

Līdz 1944. g. marta sākumam piedalījies kaujās Austrumu frontē pie Nēveles. 

1944. g. maija sākuma - jūl. vidum latviešu policijas pulka "Rīga" komandieris.

Apbalvots ar Dzelzs krusta II šķiru 

1944. g. oktobrī nosūtīts uz Vāciju. 

1944. g. nov.-1945. g. februārī vadījis 1. Rīgas būvpulku Tornā (Toruņā).

1945. g. 27. martā kā 32. grenadieru pulka komandieris kopā ar pulku padevies Rietumu sabiedroto gūstā. 

1945-1948. g. skolotājs Oldenburgas latviešu bēgļu ģimnāzijā. 

1948. g. emigrējis uz Angliju, kur strādājis fabrikā, darbojies "Daugavas Vanagu" organizācijā. Kā pensionārs, dzīvojis Portishedas pilsētā, Bristoles tuvumā.

1994. g. sākumā nosvinēja simto jubileju

Miris 1996. gada 16. oktobrī.