Kārlis Miglis

LKOK nr.3/1630

Leitnants Cēsu rotā.

* 1894. g. 12. septembrī Dzērbenes pagastā.

+ 1956. g. 12. jūlijā Melburnā, Austrālijā.

[]

Apbalvots par izlūku gājienu 1918. gada decembrī ienaidnieka dziļā aizmugurē Rankas, Piebalgas un Gulbenes rajonos. Ordenis piešķirts 1923. gadā.

Dzimis 1894. g. 12. sept. Dzērbenes-Auļu pagastā. Vidusskolas izglītība. Skolotājs Cēsīs. 

Krievu armijā iesaukts 1914. g. aug., dienējis 13. Sibīrijas kājnieku pulkā, tā rindās piedalījies kaujās Austrumprūsijā un Dienvidu frontē. Beidzis Pleskavas praporščiku skolu. Apbalvots ar Staņislava ordeņa III šķiru.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g. 18. nov., piedalījies pirmajās cīņās pret lieliniekiem. 

1918. g. dec. Miglis, nosūtīts izlūkos ienaidnieka aizmugurē Piebalgas un Rankas raj., sekmīgi izpildīja uzdevumu un piegādāja svarīgas ziņas, kas lielā mērā izšķīra kauju pie Drabešu muižas un to, ka mūsu rota spēja bez lielākiem zaudējumiem atkāpties uz Rīgu.

Rīgā kritis lielinieku gūstā, Cēsīs notiesāts ar spaidu darbiem uz nenoteiktu laiku. Saslimis ar tīfu. 1919. g. vasarā pēc Cēsu ieņemšanas atbrīvots. Atgriezies armijā, piedalījies cīņās pret bermontiešiem. 

No 1923. g. virsleitnants Bruņuvilcienu divizionā. 1928.-1934. g. Armijas štāba Operatīvās daļas priekšnieka palīgs, tad atvaļināts slimības dēļ. 

Studējis tieslietas LU, pēc tam iestājies Tieslietu ministrijas dienestā. 1940. g. vasarā no darba atlaists. Dzīvojis Drabešu pagastā, padomju okupācijas laikā nacionālo partizānu vadītājs, vācu okupācijas laikā ierēdnis Tieslietu ģenerāldirekcijā. 

1944. g. decembrī izceļojis uz Vāciju. Līdz 1948. gadam skolotājs Itzehoes latviešu ģimnāzijā. Dzīvojis dažādās bēgļu nometnēs, pastāvīgā darbavieta Minsterē. 1950. gada novembrī emigrējis uz Austrāliju. Dzīvojis Melburnā.