Pēteris Mālītis

LKOK nr.3/1114

Leitnants 1. Latvijas neatkarības rotā.

* 1897. g. 28. jūnijā Lubejas pagastā.

+ Kritis 1919. g. 22. novembrī pie Svitenes, Kurzemē.

[]

Apbalvots par cīņām 1919. g. 18. maijā pie Slokas, Kauguru rajonā. Ordenis piešķirts 1921. gadā.

Dzimis Lubejas pagastā. Mācījies Rīgā, Pētera reālskolā, izglītību turpinājis Taganrogā.

Krievu armijā iestājies 1917. g. vasarā, nosūtīts uz Nikolaja karaskolu Kijevā, kuru nav beidzis lielinieku apvērsuma dēļ.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g. 15. dec. Latgales virsnieku rotā, pēc atkāpšanās no Rīgas dienējis Neatkarības rotā. 1919. g. febr. paaugstināts par leitnantu. 

1919. g. 18. maijā pie Slokas, kad lieliniekiem izdevās no citām daļām atgriezt Studentu bataljona 2. rotu, Mālītis ar vienu vadu devās biedriem palīgā un zem spēcīgas uguns drosmīgi uzbruka ienaidniekiem, durkļu triecienā izsita tos no ieņemtajiem ierakumiem un sagādāja viņiem lielus zaudējumus, turklāt atņēma 3 ložmetējus; tā tika atjaunots iepriekšējais stāvoklis frontes līnijā.

Pēc Rīgas atbrīvošanas dienējis 1. Liepājas kājnieku pulkā. 1919. g. vasarā nelaimes gadījumā ar granātu sakropļojis labo roku, ilgstoši ārstējies. Vēl neizārstējies, atgriezies pulkā un cīnījies pret bermontiešiem. Kritis kaujā pie Svitenes 1919. g. 22. nov.