Pēteris Mūsiņš

LKOK nr.3/118

Apbalvots par cīņu 1919. g. 18. novembrī Emburgas rajonā.

Paaugstināts par virsseržantu.

MŪSIŅŠ PĒTERIS Kārļa dēls

Vidzemes artilērijas pulka seržants.

Ordenis piešķirts 1920. gadā

***

Dzimis 1892. g. 24. jūn. Koku (Kocēnu) pagastā Draudzes skolas izglītība.

Strādnieks. 

Krievu armijā iesaukts 1. pasaules kara laikā, dienējis 5. Sibīrijas artilērijas brigādē, sasniedzis vecākā unteroficiera pak. Īsu laiku bijis arī Sarkanajā armijā.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 25. maijā Valmierā, piedalījies visās Vidzemes artilērijas pulka kaujās pret bermontiešiem un lieliniekiem, paaugstināts par virsseržantu.

1919. g. 18. nov. Zemgalē Emburgas muižas raj., kad ienaidnieka uzbrukuma laikā stiprās apšaudes dēļ nebija iespējams vienu no mūsu lielgabaliem pārvest uz citu pozīciju ar pajūgu, Mūsiņš kopā ar dažiem kareivjiem lielgabalu pārvilka uz jaunu vietu pašu spēkiem, no turienes uzsāka kauju ar ienaidnieka bateriju, vienu tās lielgabalu sašāva un piespieda pārējos steigšus atkāpties, tā sekmēdams vispārēju pretinieka sakāvi visā kaujā.

Atvaļināts 1924. g. janvārī.

Iestājies policijas dienestā.

No 1926. g. Valmieras apriņķa cietuma uzraugs. Piešķirta jaunsaimniecība Dzērbenes pagastā Dzērbenes muižā. 

1944. g. rudenī apcietināts 

1945. g. 30. maijā Rīgas garnizona kara tribunāls notiesāja Mūsiņš uz 10 gadiem labošanas darbu nometnē.

1955. g. martā atbrīvots no apcietinājuma Minlaga nometnē.

Dzīvojis Kocēnu ciemā, strādājis vietējā kolhozā.

Miris 1956. g. 14. jūnijā