Sergejs Lagzdiņš

LKOK nr.3/1065

Lagzdiņš, Sergejs

Virsleitnants 11. Dobeles kājnieku pulkā.

* 1895. g. 26. septembrī Talsos.

+ 1979. g.

[Apbedīts Liepu kapos Talsos.]

Apbalvots par 1919. g. 14. novembra cīņām, aizstāvot Liepāju.

Pakāpeniski paaugstināts. Pēdējā dienesta pakāpe Pulkvedis-leitnants.

REP1950. gadā apcietināts un notiesāts uz 25 gadiem. Sodu izcietis Irkutskā un Taškentā. 1956. gadā atgriezās Latvijā.

LAGZDIŅŠ SERGEJS Marka dēls

Grobiņas bataljona virsleitnants.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1895. g. 26. sept. Puzes pagastā Izglītojies mežkopju skolā. 

Krievu armijā iesaukts 1915. g. maijā. 1916. g. janv. iedalīts 173. rezerves kājnieku pulkā, no tā 1917. g. apr. nosūtīts uz Kijevas praporščiku skolu. To beidzis 1917. g. aug., pārcelts uz 12. rezerves pulku. 1917. g. sept. pārcelts uz 307. Spaskas kājnieku pulku, kuru atstājis 1918. g. martā. Atgriezies Rīgā, kur 1919. g. apr. mobilizēts Sarkanajā armijā, darbvedis 1. divīzijas artilērijas transportā. Tā paša gada maijā dezertējis. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 10. jūn., adjutants Zemessargu bataljonā. 

Okt. paaugstināts par virsleitnantu. Piedalījies Liepājas aizstāvēšanā.

1919. g. 14. nov., kad bermontieši vispārējā uzbrukuma laikā ieņēma 3 Liepājas fortus, bet mūsējie sāka atkāpties, Lagzdiņš ar 2 rezerves vadiem devās atjaunot stāvokli, no bēgošajiem kareivjiem sastādīja vēl 2 vadus, ar tiem nostiprinājās pie Saules muižas, tur noturēja fronti un atsita ienaidnieku līdz fortiem. Pēc tam straujā triecienā ieņēma Vidus fortu, kur ieguva smago ložmetēju, citus ieročus un trofejas. Tā rezultātā agrākais stāvoklis tika atjaunots. 

1925. g. beidzis virsnieku kursus, rotas komandieris 11. Dobeles kājnieku pulkā, paaugstināts par kapteini. Neatkarības pēdējos gados dienējis 8. Daugavpils kājnieku pulkā. 1940. g. iecelts par 295. strēlnieku pulka komandieri. 

1941. g. febr. demobilizēts, strādājis Meža departamenta apr. pārvaldē Valmierā. 1942. g. pārcēlies uz savu jaunsaimn. Cēres pagastā, iecelts par pagastā vecāko. 

Pēc Vācijas kapitulācijas apcietināts, ievietots filtrācijas nometnē Maskavas tuvumā. No tās atgriezies 1946. g., grāmatvedis kolhozā "Iļjičs". 1950. g. apcietināts atkārtoti, notiesāts uz 25 gadiem. Ieslodzīts nometnēs Irkutskā un Taišetā. 1956. g. atgriezies Latvijā. Strādājis šķirnes sēklu audzēšanas starpraj. nodaļā. Miris 1979. g. Apbedīts Liepu kapos Talsos.