Roberts Lācis

LKOK nr.3/465

Leitnants Vidzemes divīzijas mīnmetēju rotā.

* 1891. g. 8. novembrī Majoros.

+ 1946. g. 22. februārī Rīgas Jūrmalā.

[]

Apbalvots par 1919. g. 17. novembra cīņu uz Rīgas-Jelgavas šosejas pie Cenas kroga. Ordenis piešķirts 1920. gadā.

Dzimis 1891. g. 8. novembrī Majoros gruntnieka ģimenē. Beidzis tirdzniecības skolu. Kantorists, pasta ierēdnis.

Krievu armijā iestājies brīvprātīgi 1914. g., dienējis 201. Poti kājnieku pulkā. Piedalījies kaujās Polijā, apbalvots ar Jura krusta III, IV šķiru. Smagi ievainots. Pēc izveseļošanās turpinājis dienestu. 1915. g. augustā pēc paša vēlēšanās pārcelts uz 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljonu, vada komandieris. 1917. gada vasarā nosūtīts uz 5. Maskavas praporščiku skolu. 1919. gada sākumā mobilizēts Sarkanajā armijā, no tās 26. maijā pārgājis pie igauņiem.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 31. maijā, piedalījies kaujās pret bermontiešiem. 11. novembrī pa Daugavas ledu pārveda mīnmetējus uz Zaķusalu un ar to uguni būtiski atviegloja Lucavsalas un Pārdaugavas ieņemšanu. 

1919. g. 17. novembrī pie Cenas kroga uz Rīgas-Jelgavas šosejas, kad ienaidnieka bruņuvilciens izlauzās cauri 6. Rīgas kājnieku pulka ķēdēm un radīja vispārēju sajukumu, Lācis, neraugoties uz pretinieka stipro uguni un to, ka mīnmetēju vads nokļuvis ielenkumā, turpināja apšaudīt uzbrūkošo pretinieku, piespieda to atkāpties un atjaunoja agrāko stāvokli; 18. novembrī pašaizliedzīgi ar zirgiem izveda mīnmetējus no apšaudes rajona. 29. novembra sadursmē ar ienaidnieka jātniekiem personiski 2 nogalināja, tika ievainots kājā, bet palika ierindā. 

Atvaļināts 1920. gada decembrī. Muitas eksperts Reņģē, pēc tam Mežu departamenta darbinieks, vēlāk gadījuma darbu strādnieks. Dzīvojis Rīgas Jūrmalā, kur Majoros piešķirts apbūves gabals. Miris 1946. g. 22. febr. Rīgas Jūrmalā.