Alfrēds Līdums

LKOK nr.3/205

Seržants 9. Rēzeknes kājnieku pulkā.

* 1894. g. 3. maijā Rīgā.

+ 1939. g. 27. maijā Blīdenes pagastā.

Apbalvots par 1919. g. 18. novembra cīņu pie Bulduru koka tilta. Ordenis piešķirts 1920. gadā.

Paaugstināts par virsseržantu.

Dzimis 1894. g. 3. maijā Rīgā. Beidzis pilsētas skolu. Elektromehāniķis. 

1915. g. aug. iestājies 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljonā. 1915. g. okt. pie Olaines un 1916. g. martā pie Ķekavas ievainots. Apbalvots ar Jura medaļu un krustu. Sasniedzis vecākā apakšvirsnieka pakāpi 1918. g. janv., nevēlēdamies palikt pie lieliniekiem, devies uz Dienvidkrieviju, iestājies Ukrainas armijas 7. Perekopa kazaku sotņā. Vēlāk piekomandēts vācu karaspēka daļām un kopā ar tām nosūtīts uz Vāciju, kur 8 mēnešus dienējis sakšu grenadieros. 

Latvijā atgriezies 1919. gada 15 septembrī, brīvprātīgi iestājies Jelgavas brīvprātīgo rotā. Līdz ar šo rotu iedalīts 9. Rēzeknes kājnieku pulkā un kā vada komandieris piedalījies cīņās pret bermontiešiem un lieliniekiem. 

1919. g. 8. nov. kaujā par Bulduru tiltu Līdums vada priekšgalā zem spēcīgas ienaidnieka ložmetēju un artilērijas uguns pirmais pārskrēja pār tiltu, aizraudams arī citus sev līdzi. 

Vēlāk paaugstināts par virsseržantu un dienējis savā pulkā arī pēc brīvības cīņām. 

Slimības dēļ atvaļināts 1928. g. 6. apr. Zemkopis Blīdenes pagastā Lambrekšos. Miris 1939. g. 27. maijā Blīdenē. Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos.