Eduards Lūsis
- Дата народження:
- 05.12.1897
- Дата смерті:
- 29.11.1970
- Категорії:
- Военный орден Лачплесиса, Військова людина
- Громадянство:
- латиш
- Кладовище:
- Встановіть кладовищі
LKOK nr.3/568
Lūsis, Eduards
Virsleitnants Latgales partizānu pulkā.
* 1897. g. 5. decembrī Dzelzavas pagastā.
+ 1970. g. 29. novembrī Scarborough, Ont., Kanādā.
[]
Apbalvots par 1920. g. 28. aprīļa nakts uzbrukumu un cīņām pie Posiņjes ciema Latgalē.
LŪSIS EDUARDS Jāņa dēls
Latgales partizānu pulka virsleitnants.
Ordenis piešķirts 1921. gadā
Dzimis 1897. g. 5. dec. Dzelzavas pagastā Beidzis G. Odiņa tirdzniecības skolu Rīgā.
Krievu armijā iestājies brīvprātīgi 1916. g. maijā, dienējis Rezerves latviešu strēlnieku pulkā. Pēc tam pārvietots uz 5. Zemgales kājnieku pulku; komandēts uz praporščiku skolu Gatčinā, to beidzis 1917. g. aug.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g. 13. dec. Virsnieku rezerves rotā. Piedalījies kaujās Kurzemē un Zemgalē. Pēc Rīgas atbrīvošanas 2. Ventspils kājnieku pulka rindās cīnījies Latgalē. 1920. g. 31. martā pārcelts uz Latgales partizānu pulku. 1919. g. okt. paaugstināts par virsleitnantu.
1920. g. nakti uz 28. apr. Latgalē pie Posiņjes muižas ienaidnieka uzbrukuma laikā Lūsis pēc savas ierosmes ar dažiem kareivjiem devās pretinieka aizmugurē, triecienā atņēma tam ložmetēju un apšaudīja no tā ienaidnieku. Tas izraisīja apjukumu, un tādējādi tika likvidēts viņu uzbrukums, mūsu rokās krita vairāki gūstekņi un tika iegūtas trofejas.
Atvaļināts 1922. g. 27. martā. Iestājies robežpolicijas dienestā, dienējis kā uzraugs Bauskas apr. Vēlāk Valkas un Ilūkstes robežapsardzes raj. priekšnieks. 12. Ilūkstes aizsargu pulka 2. bataljona komandieris. Neatkarības pēdējos gados policijas dienestā. 1934. g. apvērsuma laikā apsargājis Satversmes Sapulces namu Rīgā. Piešķirta jaunsaimn. Alsviķu pagastā Birzniekos, kur dzīvojis padomju okupācijas gadā.
1941. g. jūn. izvairījies no deportācijām, slēpdamies mežā. 2. pasaules kara laikā policijas dienestā Cēsīs. 1944. g. okt. policijas bataljona sastāvā piedalījies Rīgas aizstāvēšanā, tad aizbraucis uz Vāciju, kara beigās atradies Bavārijā, dzīvojis Braunšteinas bēgļu nometnē.
Pēc kapitulācijas dažus gadus atradies amerikāņu apsardzes dienestā, tad emigrējis uz ASV. Strādājis uz dzelzceļa līdz pensijai, tad devies uz Kanādu. Darbojies latviešu virsnieku apvienības kalpakiešu kopā. Miris 1970. g. 29. nov. Ontario provincē, Skārboro pilsētā.
Джерело: lkok.com
немає місць
Не вказано події