ua

Valdemārs Kalniņš

Добавить новую картинку!
Дата народження:
18.02.1896
Дата смерті:
13.06.1942
Додаткові імена:
Voldemārs
Категорії:
, Военный орден Лачплесиса, Військова людина, Жертва репресій (геноцид) радянського режиму
Громадянство:
 латиш
Кладовище:
Встановіть кладовищі

LKOK nr.3/170

Kalniņš, Valdemārs

Virsleitnants 9. Rēzeknes kājnieku pulkā.

* 1896. g. 18. februārī Rīgā.

+ 1942. g. 13. jūnijā Vjatlagā.

[]

Apbalvots par 1919. g. 15. oktobra cīņām pie Bolderājas.

Pēdējā dienesta pakāpe pulkvedis.

1941. gadā NKVD apcietināts, deportēts.

KALNIŅŠ VALDEMĀRS Jāņa dēls

9. Rēzeknes kājnieku pulka virsleitnants.

Ordenis piešķirts 1920. gadā

Dzimis 1896. g. 18. febr. Rīgā. Beidzis Rīgas pilsētas tirdzniecības skolu. 

Krievu armijā iesaukts 1915. g., dienējis Izmailas gvardes pulkā. Tā paša gada dec. pārcelts uz 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljonu. 1916. g. okt. beidzis Kazaņas 1. praporščiku skolu. Piedalījies kaujās 1916. g. martā pie Ķekavas, 1917. g. aug. pie Rīgas. Pēc lielinieku apvērsuma armiju atstājis.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g. 20. nov., piedalījies kaujās pie Skrundas, Lēnes muižas un Saldus. Pēc armijas reorganizācijas iedalīts 9. Rēzeknes kājnieku pulkā kā rotas komandieris. Piedalījies cīņās pret bermontiešiem. paaugstināts par kapteini, skaitot no 1919. g. 8. nov,

1919. g. 15. okt. kaujā pie Bolderājas zem spēcīgas uguns Kalniņš kopā ar rotu forsēja Daugavu, rotas priekšgalā šķērsoja Lielupes koka tiltu un ievērojami sekmēja Bolderājas ieņemšanu, turklāt mūsu rokās krita lielgabals, 20 ložmetēji, ap 300 gūstekņu.

1920. g. sākumā iecelts par Daugavgrīvas cietokšņa un Bolderājas komandantu, vēlāk par mācību bataljona komandiera palīgu, tad par Robežsargu pulka bataljona komandieri. 

1941. g. apcietināts, deportēts uz Sibīriju. Miris 1942. g. 13. jūn. Vjatlagā.

 

Джерело: lkok.com

немає місць

    loading...

        16.07.1916 | Sākās Jūlija kaujas pie Ķekavas

        Aktīva karadarbība Rīgas frontē atsākās 1916. gada 21. martā, kad 1. un 2. latviešu strēlnieku bataljoni pārrāva vācu nocietinātās pozīcijas pie Rīgas-Bauskas šosejas Ķekavas apkārtnē, bet lielāks Krievijas karaspēka uzbrukums nesekoja. Kaujas pie Ķekavas atsākās 16.-22. jūlijā, kurās pirmo reizi piedalījās visi latviešu bataljoni, izņemot 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljonu, kas cīnījās pie Olaines un 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljonu, kas cīnījās Nāves salā.

        Розмістити спогади

        Ключові слова