ua

Andrejs Kanna

Добавить новую картинку!
Дата народження:
04.12.1897
Дата смерті:
10.11.1941
Категорії:
Военный орден Лачплесиса, Військова людина
Громадянство:
 латиш
Кладовище:
Встановіть кладовищі

LKOK nr.3/880

Kanna, Andrejs

Leitnants 1. Latvijas neatkarības rotā.

* 1897. g. 4. decembrī Taurkalnes pagastā.

+ Nošauts 1941. g. 10. novembrī Vjatlagā, Kirovas apgabalā.

[]

Apbalvots par cīņu 1919. g. 22. martā pie Sirēnu mājām Kalnciema rajonā.

1919. g. 3. oktobrī paaugstināts par virsleitnantu.

1941. g. 14. jūnijā deportēts uz Kirovas apgabalu. 1941. g. 1. oktobrī piespriests nāves sods.

KANNA ANDREJS Jura dēls

Neatkarības rotas leitnants.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1897. g. 4. dec. Taurkalnes pagastā zemkopja ģimenē. Beidzis Jaunjelgavas tirdzniecības skolu. Gramatvedis guberņas rentejā Rīgā. 

1915. g. rudeni brīvprātīgi iestājies 6. Tukuma latviešu strēlnieku bataljonā. 1916. g. piedalījies kaujās pie Ķekavas. Komandēts uz 1. Omskas praporščiku skolu, to beidzis 1917. g. jūn. Iedalīts 3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulkā, c??nījies pēd??jās kaujās pie Rīgas. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g. 1. dec., piedalījies kaujās pie Lielauces un Skrundas, arī citur Kurzemē un Zemgalē.

1919. g. 22. martā Kalnciema raj. pie Sarmu mājām, kad mūsu daļas iekļuva niknā apšaudē, Kanna kopā ar dažiem kareivjiem devās izlūkot pretinieka spēkus, mežā nokļuva ielenkumā, taču drosmīgi izlauzās cauri aplencēju ķēdēm un piegādāja iegūtās svarīgās ziņas priekšniecībai, tā sekmēdams lielinieku sakaušanu. 

1919. g. apr. pārcelts uz vēlāko 3. Jelgavas kājnieku pulku, piedalījies kaujās Latgales frontē, pēc Līvānu ieņemšanas paaugstināts par virsleitnantu. Vēlāk rotas komandieris Latgales partizānu pulkā, kur palicis līdz brīvības cīņu beigām. Tad pārcelts uz Kara satiksmes pārvaldi, beidzot uz 5. Cēsu kājnieku pulku. 

Atvaļināts 1922. g. 1. nov. Strādājis par grāmatvedi Rīgas muitas valdē, pēc tam jaunsaimnieks Vecmuižas pagastā Klīdziņās. 1928.-1933. g. strādājis par šoseju būvdarbu vadītāju uzņēmēja Ķuzes firmā. 1935-1940. g. Tukuma apr. un pilsētas policijas uzraugs.

Padomju okupācijas gadā strādājis par kasieri veikalā, represēts. 1941. g. 14. jūn. no Tukuma kopā ar ģimeni deportēts uz Krieviju. Kirova apgabalā tiesa 1941. g. 1. okt. piesprieda Kanna nāvessodu. Nošauts 1941. g. 10. nov. Kirovā, Vjatlagā.

 

Джерело: lkok.com

немає місць

    loading...

        16.07.1916 | Sākās Jūlija kaujas pie Ķekavas

        Aktīva karadarbība Rīgas frontē atsākās 1916. gada 21. martā, kad 1. un 2. latviešu strēlnieku bataljoni pārrāva vācu nocietinātās pozīcijas pie Rīgas-Bauskas šosejas Ķekavas apkārtnē, bet lielāks Krievijas karaspēka uzbrukums nesekoja. Kaujas pie Ķekavas atsākās 16.-22. jūlijā, kurās pirmo reizi piedalījās visi latviešu bataljoni, izņemot 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljonu, kas cīnījās pie Olaines un 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljonu, kas cīnījās Nāves salā.

        Розмістити спогади

        Ключові слова