Jēkabs Kauķis

LKOK nr.3/519

Kauķis, Jēkabs

Virsseržants Kurzemes artilērijas pulkā.

* 1889. gadā Ternejas pagastā.

+ 1928. g. 20. novembrī Rīgā ar tuberkulozi.

[Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos.]

Apbalvots par cīņu 1919. g. 1. aprīlī pie Apes.

KAUĶIS JĒKABS Eliasa dēls

Kurzemes artilērijas pulka virsseržants.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1889. g. 3. apr. Ternejas pagastā Izglītojies draudzes skolā. Miesnieks Rīgā. 

Krievu armijā iesaukts 1910. g. 

1. pasaules kara laikā līdz pat 1917. g. okt. dienējis 23. artilērijas brigādes baterijās. apbalvots ar vairākām godazīmēm. sasniedzis vecākā apakšvirsnieka pak.

Latvijas armijā iesaukts 1919. g. 25. febr. 1. Valmieras kājnieku pulkā. Vēlāk pārvietots uz Vidzemes, tad Kurzemes artilērijas pulku. Piedalījies visās kaujās pret lieliniekiem un bermontiešiem. Par kauju nopelniem 1919. g. 1. jūn. paaugstināts virsseržanta pak. 

1919. g. 1. apr. kaujā pie Apes, kad baterija bija ielenkta no trijām pusēm un igauņu kājnieki jau atkāpās, Kauķis, neskatoties uz tiešo šauteņu un ložmetēju uguni, kas bija vērsta uz bateriju, ar nepārtrauktu karteču uguni apturēja ienaidnieka uzbrukumu. Tajā pašā dienā Apes miestā zem spēcīgas ienaidnieka uguns izglāba lielgabalu, kurš būtu kritis lielinieku rokās. 

1919. g. 18. nov. pie Iecavas upes spēcīgā bermontiešu ložmetēju, šauteņu un mīnmetēju uguni mūsējo ķēdes priekšgalā uzturēja komandā kārtību, tā sekmēdams ienaidnieka uzbrukuma atsišanu. 

Pēc kara dienējis Daugavgrīvas cietoksnī, krasta artilērijā.

Atvaļināts 1922. g. vasarā, pēc gada atgriezies Kurzemes artilērijas pulkā, kur dienējis līdz 1924. g. Pēdējos dzīves gados miesnieks Rīgā, neilgu laiku uz dzelzceļa. Miris ar tuberkulozi 1928. g. 20. nov. Rīgā. Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos.