Eduards Kools-Kols

LKOK nr.3/1209

Kools-Kols, Eduards

Kaprālis 4. Valmieras kājnieku pulkā.

* 1890. g. 21. decembrī Liellugažu pagastā.

+ 1978. g. 2. janvārī Valkā.

[]

Apbalvots par cīņu izlūkgājienu laikā 1920. g. naktī no 31. marta uz 1. aprīli pie Pogorelovas ciema Latgalē.

1947. g. 22. aprīlī apcietināts. Latvijas PSR Iekšlietu tautas komisariāta kara tribunāls notiesāja uz 15 gadiem. 1956. gadā atgriezās Latvijā.

KOLS EDUARDS Kārļa dēls

4. Valmieras kājnieku pulka kaprālis.

Ordenis piešķirts 1922. gadā

Dzimis 1890. g. 21. dec. Lugažu pagastā Pamatskolas izglītība. Dzīvojis Rīgā. mūrnieks. 

Krievu armijā iesaukts 1912. g., dienējis 15. Sibīrijas strēlnieku pulkā Mandžūrijā, 1. pasaules kara laikā piedalījies kaujās Polijā un Austrijas frontē, apbalvots ar Jura krusta III šķiras 1916. g. nov. kritis gūstā, no tā atbrīvots 1918. g. nov. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. g. 28. janv., piedalījies cīņās pret bermontiešiem un lieliniekiem. 

1920. g. nakti uz 31. martu Latgalē izlūkgājienā ienaidnieka aizmugurē uz Mežulovas un Pogorelovas sādžām Kools-Kols kopā ar kareivi Biti iznīcināja pretinieka telefona sakaru līnijas, stiprā apšaudē pirmais ielauzās Pogorelovā, tur sagūstīja lielinieku bataljona komandieri, saņēma smago ložmetēju, sekmēja 39 citu gūstekņu saņemšanu un trofeju ieguvi.

Atvaļināts 1920. g. 1. okt. Jaunsaimnieks Omuļu pagastā Smilgās. 

1947. g. 22. apr. arestēts. 1947. g. sept. LPSR leTK Kara tribunāls notiesājis Kools-Kols uz 15 gadiem (KPFSR KK 58-la). Atradies ieslodzījumā Vologdas apgabalā 1956. g. 11. jūl. atbrīvots, atgriezies Latvijā. Dzīvojis Valkā. Miris 1978. g, 2. janv.