Augusts Krišjānis

LKOK nr.3/701

Krišjānis, Augusts

Kapteinis 4. Valmieras kājnieku pulkā.

* 1896. g. 1. februārī Ventspilī.

+ 1933. g. 18. martā Šveicē, Davosā.

[Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos.]

Apbalvots par 1920. g. 6. februāra cīņu pie Krasnojes miesta Latgalē.

Paaugstināts par pulkvedi-leitnantu.

KRIŠJĀNIS AUGUSTS Didrika dēls

4. Valmieras kājnieku pulka kapteinis.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1896. g. 2. febr. Ventspilī. Beidzis reālskolu, sācis studēt Pēterburgas politehniskajā institūtā. 

Krievu armijā iestājies 1915. g. aug., 4 mēnešu laikā beidzis Aleksandra karaskolu Maskavā. No 1916. g. marta dienējis 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljonā, vēlākajā pulkā kā tranšeju lielgabalu komandas priekšnieks. Piedalījies Ziemassv??tku kaujās, pie Ložmetējkalna un Nāves salā, cīņās Vidzemē. paaugstināts par štabskapitānu, apbalvots ar Annas III, IV šķiras, Staņislava III šķiras ordeņiem. Krievu armijā palicis līdz 1918. g. martam. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g. 23. dec. Liepājā. Ar Kalpaka bataljona Cēsu rotu piedalījies kaujās pret lieliniekiem. 1919. g. 29, janv. pie Skrundas ievainots. Martā bijis sargu rotas komandieris Liepājas jaunformējamos spēkos, pēc tam dažus mēnešus Ventspils pilsētas un apriņķa komandants. No jūn. rotas komandieris 4. Valmieras kājnieku pulkā, Bermonta avantūras laikā slimojis un šajās cīņās nav piedalījies. Atgriezies ierindā 1919. g. beigās un piedalījies cīņās Latgalē, par kauju nopelniem 1920. g. paaugstināts par pulkvedi-leitnantu. 

1920. g. 6. febr., kad pretinieks uzbruka Krasnojes sādžai Latgalē, Krišjānis ar savu rotu ar šauteņu un ložmetēju uguni atsita visus ienaidnieka uzbrukumus sādžai un nodarīja tam lielus zaudējumus; 16. febr. ar 15 izlūkiem uzbruka ienaidnieka apturei Kotlarovkas sādžā un, neskatoties uz ienaidnieka pārspēku un spēcīgo uguni, ielauzās šajā sādžā, ieguva ložmetēju un saņēma gūstekņus.