Eduards Impols

LKOK nr.3/153

Seržants 8. Daugavpils kājnieku pulkā.

Apbalvots par cīņu 1919. g. 3. novembrī pie Nordeķu kapsētas. Ordenis piešķirts 1920. gadā.

Dzimis Rīgā.

Krievu armijā iesaukts 1911. g., dienējis 159. Gurijas kājnieku pulkā, beidzis mācību komandu. Tā paša pulka rindās 1. pasaules kara laikā cīnījies Austrumprūsijā, kaujās pie Mazuru ezeriem kontuzēts. Pēc tam kopā ar Turkestānas un Sibīrijas pulkiem cīnījies pie Novogeorgijevskas cietokšņa. 1915. g. augustā pie Belostokas kritis vācu gūstā. Apbalvots ar Jura medaļu un krustu. No gūsta atgriezies 1918. gadā. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. maijā, sākotnēji darbojies militārpolicijā un Jelgavā vāciešu evakuācijas komisijā, vēlāk ieskaitīts 8. Daugavpils kājnieku pulkā, piedalījies kaujās pie Rīgas un Latgales frontē pret lieliniekiem. 

1919. g. 3. nov. Rīgā būdams labā spārna apiešanas grupā, kad tā pie Nordeķu kapsētas uzdūrās bermontiešu nocietinātam punktam ar 3 smagajiem ložmetējiem, zem spēcīgas uguns izvirzījās uz priekšu un ar labi mērķētu uguni ložmetējus apklusināja, tā dodams rotai iespēju durkļu cīņā ieņemt nocietinājumus. 1920. g. 10. janv. Latgalē pie Indricas ciema, kad ienaidnieks pretuzbrukumā aplenca mūsu rotu, kopā ar 4 kareivjiem nodibināja sakarus ar pārējiem mūsu spēkiem un glāba rotu no draudošām briesmām. 

Atvaļināts 1921. g. 26. febr. Oficiants Rīgā. Piešķirta jaunsaimniecība Ādažu pagastā Carnikavas muižā. Miris 1943. gadā. Apbedīts Jaundubultu kapos.