Aleksandrs Indriksons

LKOK nr.3/1923

Indriksons, Aleksandrs

Kaŗa techniķis Atsevišķā (studentu) rotā.

* 1893. g. 13. aprīlī Rīgā.

+ 1977. g. 30. martā Lincoln, NE, ASV.

[Urna apglabāta L.K.I.A. Brāļu kapos, Elka Park, N.Y.]

Apbalvots par 1919. g. 6. marta uzbrukumu Skrundas skolai.

INDRIKSONS ALEKSANDRS Friča dēls

Atsevišķās (Studentu) rotas kareivis.

Ordenis piešķirts 1925. gadā

Dzimis 1893. g. 13. apr. Rīgā. Beidzis 4 klases ģimnāzijā. Mūrnieks, būvju vadītājs. 

Krievu armijā iesaukts 1915. g. sept., dienējis 5. aizmugures artilērijas darbnīcā pie Ziemeļu frontes kā rakstvedis, zīmētājs, tehniķis. Demobilizējies 1918. g. febr. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 1. janv., piedalījies cīņās pret lieliniekiem Kurzemē. 1919. g. jūl. paaugstināts par leitnantu. 

1919. g. 6. martā uzbrukumā Skrundas skolai, kad Studentu rota iekļuva spēcīgā ugunī, Indriksons pēc paša ierosmes ar izlūku nodaļu apgāja pretinieka spārnu, no 150 soļu attāluma atklāja spēcīgu uguni un izsita lieliniekus no pozīcijām, turklāt ieguva smago ložmetēju, tā sekmēdams ātru Skrundas ieņemšanu, kas ļāva mūsu daļām bez kavēšanās doties tālāk uz Saldu. 

Pēc brīvības cīņām būvuzņēmējs Rīgā. Piešķirta jaunsaimn. Praviņu pagastā Spirgus muižā. 10 gadus darbojies kā saimnieciskais inspektors Rīgas pilsētas Izglītības valdē. 

1941. g. emigrējis uz Vāciju, 1950. g. ieceļojis ASV. Dzīvojis Linkolnas pilsētā Nebraskas štatā, kur strādājis par tehniķi un zīmētāju. Ērģelnieks Linkolnas latviešu evaņģēliski luteriskajā draudzē. Miris 1977. g. 30. martā Linkolnā.