Heinrihs Heinrihsons

LKOK nr.3/156

Virsseržants Kurzemes artilērijas pulkā.

* 1894. g. 7. janvārī Gdovā, Pēterburgas guberņā.

+ 1927. g. 11. jūlijā noslīcis Lielupē pie Jelgavas.

Apbalvots par 1920. g. 15. jūlija durkļu cīņu pie Lovušku ciema Latgalē. Ordenis piešķirts 1920. gadā.

Dzimis Pēterburgas guberņas Dobrudžas apriņķa Gdovā. Izglītojies Lugas ģimnāzijā, beidzis 5 klases. Elektromehāniķis Lugas pilsētā. 

Krievu armijā iesaukts 1915. gada septembrī, 19. Arhangelogorodas dragūnu pulka sastāvā piedalījies kaujās pret vāciešiem Kauņas rajonā. Tā paša gada septembrī brīvprātīgi pārnācis uz 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljonu, dienējis Fr. Brieža 1. rotā. Piedalījies daudzās kaujās, trīsreiz ievainots. 1917. gadā, atstājot Rīgu, kā ievainotais kritis vācu gūstā. Apbalvots ar 3 Jura krustiem un Jura medaļu. Pēc gūsta dienējis Bulaka-Balahoviča armijā, cīnījies pret lieliniekiem. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1920. gada 5. maijā. 

1920. gada 15. jūlijā Heinrihsons brīvprātīgi piedalījās izlūkgājienā lielinieku aizmugurē Latgalē. Atgriežoties uz mūsu pozīcijām kopā ar ienaidniekiem atņemtiem lielgabaliem un gūstekņiem, mūsu izlūki uzdūrās ienaidnieka slēpnim, kas sāka apšaudi ar ložmetēju. Heinrihsons kā pirmais metās durkļu triecienā, aizraudams sev līdzi citus karavīrus. Tas radīja lieliniekos paniku, tie aizbēga, atstādami savu ložmetēju. 

Pēc brīvības cīņām dienējis Robežsargu pulkā, tad Sapieru bataljonā, atvaļināts 1924.gada 24. maijā. 1924-1926. g. Politpārvaldes dienestā Rēzeknes rajonā. No 1926. gada dzīvojis Rīgā, gadījuma darbu strādnieks, kara invalīds. Peldoties noslīcis Lielupē 1927 gada 11. jūlijā. Viņš bija izbraucis uz Jelgavu pie savas līgavas. Tur aizgājis peldēties. Upē to pārsteidza galvas krampji. No ūdens to izvilka jau bez dzīvības. Apbedīts Jelgavā, Nikolaja Brāļu kapos.

Avots: Latvijas kareivis, 14.07.1927