Rihards Grīnbergs

LKOK nr.3/728

Virsleitnants 1. Latvijas neatkarības rotā.

* 1894. g. 18. februārī Augstrozes pagastā.

+ 1940/1

Apbalvots par 1919. g. 30. marta kauju pie Slokas. Ordenis piešķirts 1921. gadā.

Paaugstināts par kapteini un, skaitot ar 1920. g. 10. februāri, par pulkvedi-leitnantu.

NKVD apcietināts 1940. g. rudenī. 1941. g. jūlijā atrasts nošauts Baltezerā. Apbedīts Ādažu kapos.

Dzimis 1894. g. 18. februārī Augstrozes pagastā Lielcēsniekos. Beidzis Čerņajeva reālskolu Pēterburgā, pēc tam sācis studijas. 

1915. g. okt. brīvprātīgi iestājies latviešu strēlnieku formējumos. Pēc mācību komandas beigšanas Rezerves bataljonā komandēts uz Vladimira karaskolu. To beidzis 1916. g. sept. un atgriezies Rezerves bataljonā. 1917. g. 3. janv. pārvietots uz 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulku. Piedalījies kaujās 1917. g. janv. un aug. apbalvots ar Staņislava ordeņa III šķiras 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g. 17. dec. Limbažu rotā, vēlāk iedalīts Neatkarības rotā. Pēc tās pārveidošanas par bataljonu iecelts par rotas komandieri. Piedalījies kaujās pie Lielauces, Skrundas un Rīgas atbrīvošanā. 

1919. g. 30. martā pie Slokas, kad lielinieki uzbruka pilsētai no trijām pusēm un jau ieņēma vairākus namus, Grīnbergs zem spēcīgas uguns vadīja pretinieka triecienu atsišanu, tad pretuzbrukumā atsvieda lieliniekus līdz Asariem 

22. maijā uzbrukumā Rīgai spēcīgā apšaudē veda savu rotu pāri Ložmetējkalnam un Tīreļpurvam, pie Piņķu muižas sakāva lielinieku vienību, ieguva 2 smagos lielgabalus, kā arī citas trofejas. 

Pēc Rīgas atbrīvošanas paaugstināts par kapteini, nosūtīts uz Latgales fronti. Ieskaitīts 1. Liepājas kājnieku pulkā, bataljona komandieris. 1919. g. nov. piedalījies kaujās pret bermontiešiem, no 1920. g. janv. atkal cīnījies Latgalē. Paaugst. par pulkvedi-leitnantu. skaitot no 1920. g. febr. 

1940. g. vasarā arestēts, 1941. g. pēc krievu aiziešanas atrasts Baltezerā nošauts. Apbedīts Ādažu kapos.