Voldemārs Grīns

LKOK nr.3/1457

Grīns, Voldemārs

Dižkareivis 5. Cēsu kājnieku pulkā.

* 1900. g. 19. aprīlī Snēpeles pagastā.

+ 1979. g. 29. jūlijā Montreal, Kanādā. Urna L.K.I.A. Brāļu kapos, Elka Park, N.Y, ASV.

[Apbedīts brāļu kapos «Rota» Monreālā.]

Apbalvots par 1919. g. 13./14. novembra cīņām ienaidnieka aizmugurē pie Iecavas.

GRĪNS VOLDEMĀRS Kristapa dēls

5. Cēsu kājnieku pulka kareivis.

Ordenis piešķirts 1922. gadā

Dzimis 1900. g. 19. apr. Liepājā. Izglītojies vietējā tirdzniecības skolā. 1915. g. strādājis par rakstvedi Ziemeļu dzelzceļa kantorī Novgorodas gub. 

1916. g. martā - 1917. g. febr. dienējis 7. Aizkaukāza inženieru sapieru družīnā. Pēc lielinieku apvērsuma pulkveža Brieža vadībā darbojies B. Savinkova organizācijā, nosūtīts uz Ukrainu pretestības organizēšanai. 1919. g. atgriezies Latvijā, kara izlūks Ārlietu ministrijas Informācijas departamenta Sevišķu ziņu nodaļā. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 17. okt., piedalījies kaujās pret bermontiešiem. 

1919. g. 14. nov., kad pulka velosipēdistu rota uzbruka Iecavas muižai, Grīns kopā ar 2 kareivjiem devas ienaidnieka aizmugurē un apšaudīja pretinieku. Pirmais ielauzās muižā un durkļu cīņā saņēma 4 gūstekņus. Ar savu varonību veicināja 16 gūstekņu. 3 ložmetēju u. c. trofeju iegūšanu. Kaujaslaukā palika 54 krituši ienaidnieki. 

Dienestu turpinājis arī pēc brīvības cīņām. Rakstvedis, vēlāk vecākais rakstvedis 4. Zemgales divīzijas štābā. 1923. g. atvaļināts. 

Pēc 1934. g. iestājies dienestā Iekšlietu ministrijā, vecākais sevišķu uzdevumu ierēdnis. Piešķirta jaunsaimn. Kurcuma pagastā Dervanišku muižā. 

1945. g. 8. maijā aizbraucis uz Zviedriju. No turienes emigrējis uz Kanādu. Miris Monreālā 1979. g. 29. jūl. Apbedīts brāļu kapos «Rota» Monreālā.