Hamilkārs Peters Fridrihs fon Felkerzāms

"Cilvēka vērtību nenosaka tiesības, kuras viņš izlieto, bet gan pienākumi, kurus viņš uzņemas"

Viņa vecvectēvs H. Felkerzāms, uzrunā 1847.g. Vidzemes Landtāgā; vārdi iegravēti arī uz viņa kapa plāksnes Kalkūnes pagasta kapos

***

Dzimis 1893. gada 9. septembrī Viru pagasta Adzeles Koikiles (Adsel-Koikülla) muižā, Vidzemes guberņā barona Augusta fon Felkerzāma ģimenē. Absolvējis Bērzaunes ģimnāziju. Studējis jurisprudenci Tērbatas universitātē.

1918.gada 9.decembrī brīvprātīgi iestājies Latvijas zemessardzē (t.s. Baltijas landesvērā). Piedalījies Inčukalna, visā 1919. gada pavasara Latvijas atbrīvošanas kampaņā, Rīgas atbrīvošanā, Cēsu kaujās ar Igaunijas armiju. Pēc Latvijas armijas izveidošanas turpinājis dienestu Latvijas vācbaltu zemessargos, vēlākajā 13.Tukuma kājnieku pulkā, kapteinis.

1919. gada oktobrī absolvējis virsnieku kursus un saņēmis leitnanta pakāpi. 13. novembrī paaugstināts par virsleitnantu.

1920. gadā apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni (LKO Nr.327) par to, ka 1919. gada 11. novembrī, veicis reidu ienaidnieka aizmugurē, pie Nīcgales dzelzceļa stacijas uzbruka sarkanarmiešu haubiču baterijai.

Atvaļināts 1921. gada martā.

Tālāk izglītojies Vācijā, Freiburgas un Greifsvaldes universitātēs, 1922. gadā ieguvis valsts zinātņu doktora grādu (Dr. rerum politicum). 1924.-1929. gados docents Herdera institūtā Rīgā, tēvam piederošās fabrikas vadītājs Saikavā.

No 1929. gada A/S "Lignum" direktors. Rīgas rūpnieku sekcijas vecākais.

Apbalvots ar Viestura ordeni.

1939. gada decembrī, līdz ar lielāko daļu vācbaltiešu, bija spiests atstāt dzimteni un emigrēt uz Vāciju.

Miris 1982. gada 12. novembrī Valdkraiburgā (Waldkraiburg).

***

LKOK nr.3/327

Leitnants 13. Tukuma kājnieku pulkā.

13. Tukuma kājnieku pulka leitnants.

Ordenis piešķirts 1920. gadā

***

Dzimis 1893. g. 9. septembrī, Viru apriņķa  Adsei-Koikülla muižā (tēvs barons Augusts Felkerzāms, māte Anna. dzim. de Clapiers-Collongues).

Beidzis Bērzaines (pie Valmieras) ģimnāziju,

Studējis jurisprudenci Tērbatas universitātē, korporācijas Livonia filistrs

1918. g. 9. decembrī brīvprātīgi iestājies landesvērā kā kareivis.

Piedalījies kaujās Kurzemē un Rīgas atbrīvošanā.

1919. g. oktobrī beidzis virsnieku kursus un ieguvis leitnanta pakāpi.

Pēc tam piedalījies Latgales atbrīvošanā.

1919. g. 13. novembrī paaugstināts par virsleitnantu.

1919. g. 11. novembrī Latgalē ienaidnieka aizmugurē pie Nīcgales stacijas Felkerzāms uzbruka ienaidnieka haubiču baterijai, ieguva 2 haubices un grūtos apstākļos, atsizdams pretuzbrukumus, izveda līdz savējiem abus lielgabalus kopā ar 50 gūstekņiem.

Atvaļināts 1921. g. martā.

Turpinājis izglītību Vācijā, Freiburgā un Greifsvaldē.

1922. g. ieguvis valsts zinātņu doktora grādu (Dr. rerum politicum).

1924.-1929. g. docents Herdera institūtā Rīgā. Tēva fabrikas vadītājs Saikavā.

No 1929. g. a/s "Lignum" direktors.

Rīgas rūpnieku sekcijas vecākais, apbalvots ar Viestura ordeni. 

1939. g. 7. dec. repatriējies uz Vāciju.

Otrā pasaules kara laikā dienējis vācu armijā, pēc kara tirgotājs Bavārijā.

Dzīvojis Valdkreicburgā pie Minhenes.

+ 1982. g. 12. novembrī, Waldkraiburg, Vācijā.