Jēkabs Dakkers

LKOK nr.3/1978

Dakkers, Jēkabs Gustavs

Leitnants 1. (4.) Valmieras kājnieku pulkā.

* 1893. g. 5. maijā Zeltiņu pagastā,

+ 1978. g. 24. augustā Latvijā.

[Apbedīts Zeltiņu kapos.]

Apbalvots par cīņām 1919. g. 2. aprīli pie Zušiem. Būdams smagi ievainots, turpināja vadīt rotu un izveda to no ielenkšanas.

DAKERS JĒKABS GUSTAVS Kārļa dēls

1. (4.) Valmieras kājnieku pulka leitnants.

Ordenis piešķirts 1926. gadā

Dzimis 1893. g. 5. maijā Zeltiņu pagastā Izglītojies Cēsu reālskolā. 

Krievu armijā iesaukts 1916. g. nov. 1917. g. maijā beidzis Pāvila karaskolu, iedalīts 155. rezerves kājnieku pulkā. 1917. g. jūl. iedalīts 20. Turkestānas strēlnieku pulkā, nosūtīts uz Rumānijas fronti. Pēc krievu armijas sabrukuma 1917. g. 11. dec. pievienojies Polijas karaspēkam, bet pēc neilga laika atgriezies Latvijā. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 7. martā Tērbatā, piedalījies kaujās pret lieliniekiem pie Alūksnes, kur ievainots. 

1919. g. 2. apr. Ziemeļvidzemē Jaunlaicenes pagastā kaujā pie Zušu mājām Dakkers pēc rotas komandiera ievainošanas uzņēmās vadību, neskatoties uz drīzu ievainojumu plecā neatstāja ierindu un pēc pavēles saņemšanas izveda rotu no draudošā ielenkuma. 

Ārstējies hospitālī Tērbatā līdz 1919. g. jūl. Atzīts par nederīgu ierindas dienestam, iedalīts 6. Rīgas kājnieku pulkā. 1920. g. febr. komandēts uz tieslietu kursiem Rīgā. paaugstināts par virsleitnantu, skaitot no 1919. g. 

Atvaļināts 1920. g. jūn. Uzsācis studijas LU Tautsaimniecības fakultātē. Dzīvojis Rīgā, piešķirta jaunsaimn. Džūkstes Mācītājmuižā. 

Miris 1978. g. 24. aug. Apbedīts Zeltiņu kapos.