Pēteris Bernāts

BERNĀTS (arī BENGARTS, BENGARDS) PĒTERIS, Pētera dēls

LKOK nr.3/591

Seržants 9. Rēzeknes kājnieku pulkā.

Apbalvots par 1919. g. 5. novembra cīņu pie Bulduru tilta. Ordenis piešķirts 1921. gadā

Paaugstināts par virsseržantu.

*

Dzimis 1896. g. 18. martā Gatartas pagastā.  Zemkopis, mūrnieks. 

Krievu armijā iesaukts 1915. g. aug., dienējis 4. Eiropas strēlnieku pulkā Daugavpils frontē, piedalījies kaujās.

1916. g. beigās pārsūtīts uz Rumānijas fronti,

1917. g. sākumā pārcelts uz Rezerves latviešu strēlnieku pulku. Beidzis ložmetējnieku mācību komandu, līdz 1918. g. febr. dienējis 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulkā. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. g. 1. sept. Dzērbenes komandantūrā, pēc tam pārcelts uz 9. Rēzeknes kājnieku pulku, piedalījies visās tā kaujās. paaugstināts par virsseržantu. 

1919. g. 4. un 5. nov., kad ienaidnieks ieņēma Bulduru tiltu, Bernāts pirmais spēcīgā ugunī pār klaju lauku metās triecienā, aizraudams citus sev līdzi, atsita bermontiešus pāri Lielupei un nodrošināja mūsu labo spārnu tālākai cīņai. 

Dienestu turpinājis arī pēc brīvības cīņām, virsdienesta instruktors (vada seržants) līdz atvaļināšanai 1925. g. 3. janv. Pēc tam jaunsaimnieks un tirgotājs Gatartas pagastā Kundziņkrogā.

1931. g. pārcēlies uz dzīvi Rēzeknē.

No 1941. g. policijas kārtībnieks. 

1944. g. aizbraucis uz Vāciju. Par turpmāko likteni ziņu nav.