ua

Voldemārs Bišentrops

LKOK nr.3/580

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Apbalvots par 1919. g. 22. janvāra cīņu pie Skrundas.

1920. g. 12. janvārī paaugstināts par kapteini un 1924. g. 18. novembrī par pulkvedi-leitnantu.

***

BIŠENTROPS VALDEMĀRS Jāņa dēls

Neatkarības rotas virsleitnants.

Dzimis 1895. g. 22. janv. Kalsnavas pagastā lauksaimnieka ģimenē.

Beidzis A. Ķēniņa reālskolu Rīgā, no 1913. g. studējis RPI Mehānikas fakultātē.

No 3. kursa iesaukts Krievu armijā. 

1916. g. beidzis Konstantīna artilērijas skolu, ieskaitīts 2. Aizamūras artilērijas brigādē. Piedalījies kaujās Galīcijā un Rumānijā.

1917. g. sept. kontuzēts un ievainots.

Apbalvots ar: 

  • Staņislava II šķiras,
  • Staņislava III šķiras,
  • Annas III šķiras ,
  • Annas IV šķiras ordeņiem. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g. 18. dec., piedalījies Neatkarības rotas pirmajās kaujās Kurzemē, Ventas krastos.

1919. g. 29. janvārī pie Skrundas Bišentrops, nokļuvis spēcīgā ienaidnieka ložmetēju ugunī, pirmais drošsirdīgi uzbruka pretinieka apturei, aizraudams citus sev līdzi un sekmēdams Skrundas ieņemšanu.

1919. g. martā pārvietots par vecāko virsnieku 1. artilērijas baterijā, aug. iecelts par baterijas komandieri. Piedalījies visās Latgales atbrīvošanās cīņās un kaujās pret bermontiešiem.

1920. g. janvārī paaugstināts par kapteini.

1921. g. 1. maijā iecelts par diviziona komandieri Vidzemes artilērijas pulkā, 1923. g. pāris mēnešus komandējis pulku.

1924. g. beidzis vecāko virsnieku kursus, paaugstināts par pulkvedi-leitnantu. 

1925. g. janvārī atvaļināts slimības dēļ, iestājies LU Tiesību zinātņu fakultātē, to beidzis 1929. g. Iecelts par miertiesnesi Latgales apgabaltiesā, šajā amatā līdz 1934. g. Pēc tam Rīgas apgabaltiesas loceklis. 

1944. g. aizbraucis uz Vāciju, kur dzīvojis bēgļu nometnē Hānavā.

1950. g. izceļojis uz ASV, līdz pensijai strādājis Vilimantikas diegu fabrikā. Pēdējos mūža gados daļēji zaudējis redzi.

Miris 1988. g. 1. martā Vilimantikā.

*********************************************************

Dzimis 1895. g. 22. janv. Kalsnavas pag. lauksaimn. ģimenē.

Tēvs Jānis, māte Lote (Ļubova). Latvietis, pareizticīgs.

No 1901. g. mācījies Kalsnavas pagastskolā, pēc kuras beigšanas 1906. g. uzsācis mācības F. Serkova reālskolā Rīgā (beidzis 1913. g.; beidzis arī A. Ķeniņa reālskolu). No 1913. g. studējis RPI Tirdzniecības nodaļā.

1. pasaules kara laikā 1915. g. nov. iestājies Konstantīna artilērijas karaskolā Petrogradā (beidzis 1916. g. maijā; praporščiks); dienējis Krievijas armijas 24. Sibīrijas rezerves artilērijas brigādē, vēlāk 41. artilērijas brigādē, no 1916. g. sept. atkal 24. Sibīrijas rezerves artilērijas brigādē. Podporučiks (1917. g. janv.), poručiks (1917. g. okt.). No 1917. g. marta virsnieks 2. Aizamūras robežsargu artilērijas brigādē. 1917. g. sept. Krievijas armijas atkāpšanās kaujās Galīcijā ievainots labās rokas plecā, galvā, labajā acī un degunā, kontuzēts. 1917. g. okt. atgriezies frontē, dec. ievēlēts par vada komandieri. 1918. g. febr. atvaļināts no armijas un baterijas sastāvā kritis vācu gūstā.

1918. g. jūn. atgriezies Latvijā, nodarbojies ar zemkopību Kalsnavas pag., rudenī iestājies Baltijas Tehniskajā augstskolā Rīgā. 1918. g. 18. dec. mobilizēts Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos (no 1919. g. jūl. Latvijas armija), virsleitnants; dienējis Artilērijas rezervē, Virsnieku rezerves rotā, Apsardzības ministrijas Apgādības daļā, 1. latviešu artilērijas baterijā, Kurzemes artilērijas pulkā. 1920. g. paaugstināts kapteiņa dienesta pakāpē, 1924. g. pulkveža leitnanta dienesta pakāpē. No 1921. g. Vidzemes artilērijas pulka diviziona komandieris (1923. g. febr.–aug. pulka komandiera v. i.).

1921.–23. g. studējis tautsaimniecību LU. 1922. g. beidzis artilērijas virsnieku kursus, 1924. g. vecāko virsnieku kursus. 1925. g. janv. slimības dēļ (ievainojumu sekas) atvaļināts no armijas.

1929. g. 1. jūn. pieņemts par pagaidu darbinieku ar kancelejas ierēdņa atalgojumu Latgales apgabaltiesā (no 1. jūl. jaunākais tiesamatu kandidāts); piekomandēts Daugavpils 2. iecirkņa izmeklēšanas tiesnesim, pēc tam Rēzeknes 2. iecirkņa izmeklēšanas tiesnesim, svarīgu lietu izmeklēšanas tiesnesim Daugavpilī, Daugavpils pilsētas 1. iecirkņa miertiesnesim un citur. 1930. g. dec. iecelts par Latgales apgabaltiesas (no 1934. g. 20. jūl. Daugavpils apgabaltiesa) papildu miertiesnesi.

No 1931. g. marta miertiesnesis Balvos. 1932. g. beidzis LU Tiesību nodaļu. No 1934. g. 12. sept. miertiesnesis Rīgas apgabaltiesā (Rīgas pilsētas 9. iecirknī). No 1937. g. 30. sept. Rīgas apgabaltiesas loceklis; strādājis 1. kriminālnodaļā. 1939. g. maijā tieslietu ministrs H. Apsītis iecēlis par “Likuma par apdrošināšanu negadījumos un arodslimībās paredzētās galvenās pensiju komisijas” locekļa J. Jējera vietnieku (atbrīvots 1940. g. 1. aug. padomju okupācijas laikā).

Darbojies Latvijas Sporta biedrībā, Latvijas Tiesnešu biedrībā, 1931.–34. g. bijis LZS biedrs.

Padomju okupācijas laikā 1940. g. 30. dec. (no 1940. g. 1. janv.) ar Latvijas PSR tieslietu tautas komisāra A. Jablonska pavēli atbrīvots no apgabaltiesas locekļa amata sakarā ar Latvijas PSR tiesu sistēmas reorganizāciju. 1941. g. strādājis par tabeļvedi rūpnīcā Rīgā.

1941. g. vasarā bijis nacionālo partizānu Carnikavas–Pabažu apakšgrupas komandieris.

Vācu okupācijas laikā 1941.–44. g. tiesnesis Latvijas ģenerālapg. Zemes pašpārvaldes Tieslietu ģenerāldirekcijas Rīgas apgabaltiesā, 1. kriminālnodaļā.

2. pasaules kara beigās devies bēgļu gaitās uz Vāciju.

Pēc kara dzīvojis Hānavas bēgļu nometnē Hesenē (tag. Hesenes federālā zeme), bijis Starptautiskās bēgļu organizācijas (International Refugee Organization; IRO) padomnieks.

Pēc izceļošanas no Vācijas, sākot ar 1950. g., trimdā ASV; līdz 1964. g. Vilimantikas diegu rūpnīcas strādnieks, pēc pensionēšanās zaudējis redzi.

Miris 1988. g. 1. martā Vilimantikā, Konektikutas pavalstī, ASV.

Apbalvojumi: Latvijas LKo III šķ., Akpz; Krievijas Sv. So II šķ. ar šķēpiem un III šķ. ar šķēpiem, Sv. Ao III šķ. ar šķēpiem un IV šķ.

Precējies 1931. g. 16. jūl. ar Mākslas akadēmijas studenti Austru Hermīni Ozoliņu (dz. 1902. g. 1. jūl. Kūduma pag.), meita Rūta (dz. 1932. g. 5. aug.).

Studentu korporācijas “Selonija” filistrs.

A. LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 149., 150. l.; 5601. f., 1. apr., 762. l.; 3282. f., 1. apr., 916. l., 47. lp.; 7427. f., 1. apr., 4140. l.; EVP; Universitas. 1989; Laiks, 1988. g. 16. apr.; LAAV; LUAJ; Selonijas albums, 1880–2000. 2002.

No V. Bišentropa 1934. g. 24. sept. raksta Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājam A. Būmanim: “Uz Jūsu š. g. 14. septembra rakstu, kuru saņēmu š. g. 17. septembrī, pagodinos ziņot, ka ar Daugavpils apgabaltiesas nodaļu kopsapulces š. g. 22. septembra lēmumu esmu atsvabināts no Balvu miertiesneša iecirkņa pārzināšanas, tikai sākot ar š. g. 1. oktobri, kad arī ieradīsies vietnieks. Sakarā ar to, kā arī ievērojot, ka iecirkņa nodošanai un ģimenes un mantu pārvešanai uz Rīgu būs nepieciešamas dažas dienas laika, pie savu tiešo pienākumu izpildīšanas Rīgas pils. 9. miertiesneša iecirknī varēšu stāties ne agrāki par š. g. 8. oktobri.” (LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 149. l., 17. lp.)

No V. Bišentropa 1940. g. 20. nov. rakstītās autobiogrāfijas: “1918. gada decembrī tiku mobilizēts no Latvijas pagaidu valdības un iedalīts Jelgavā Kalpaka bataljonā kā kareivis. Pēc Jelgavas atstāšanas 1919. g. janvārī komandēts uz Liepāju uz jaunformējamo latviešu artilērijas bateriju, kur tiku nozīmēts kā jaunākais virsnieks. Šo bateriju 1919. g. 16. aprīlī vācieši pie sacelšanās pret latviešu valdību atbruņoja. Sakarā ar šo šī baterija saformējās tikai 1919. g. jūlijā, kad pēc vācu padzīšanas no Rīgas ieņēma pozīcijas uz Jelgavas šosejas aiz Torņakalna pret Golca-Bermonta karaspēku, pret kuru  vēlāki ņēma dalību arī kaujās. 1919. g. rudenī pēc baterijas komandiera ievainošanas tiku iecelts par šīs baterijas komandieri. 1920. g. ziemā ar šo bateriju piedalījos Latgales atbrīvošanā. 1920. gada rudenī baterija kopā ar visu Kurzemes artilērijas pulku, kurā tā bija iedalīta, tika pārcelta uz pastāvīgu mītni Liepājā.” (LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 149., 150. l., 33. lp.)

No Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja p. i. K. Ozoliņa 1940. g. 31. dec. uzziņas: “Pilsonis Bišentrops Voldemārs ir Rīgas apgabaltiesas loceklis un, sākot ar 1940. gada 10. novembri, saņem algu 850 rbļ. mēnesī. Dzīvo Rīgā, Miera ielā 17, dz. 30. Dienesta darbība saistīta ar darba izpildīšanu mājās.” (LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 149., 64. lp.)

Джерело: news.lv, lkok.com

немає місць

    loading...

        Iм'я зв'язокТип відносинДата народженняДата смертіОпис
        1
        Jānis BišentropsБатько
        2
        Lote BišentropsМама
        3
        Rūta BišentropsДочка05.08.1932
        4
        Austra Hermīne BišentropsДружина01.07.190200.00.1999

        Не вказано події

        Ключові слова