Hugo Brička
- Дата народження:
- 23.11.1897
- Дата смерті:
- 08.09.1969
- По батькові:
- Mārtiņš
- Категорії:
- , Бухгалтер, Военный орден Лачплесиса, Військова людина, Офіцер
- Громадянство:
- латиш
- Кладовище:
- Rīgas Raiņa kapi
* 1897. XI 23. Rīgā; S. Matilde dz. Purmals. + 1969. IX 08. Rīgā
1917. V 01. Beidzis Pētera I reālskolu Rīgā,
1917. Artilērijas aplenkuma IV pulka karavīrs,
1918. atvaļināts,
1919. VI 15. Rīgas janformējamo spēku Rotas (II) brīvprātīgais,
1919. Daugavpils kājnieku pulka karavīrs,
1919. X 06. Latvijas kara skolas kadets,
1919. X 09. ievainots, amputēta kāja,
1920. II 18. paaugstināts leitnants pakāpē izd. 1919. X 09.,
1920. II 21. Latvijas kara skola virs štata,
1920. VI 02. Armijas saimniecības pārvalde virs štata,
1920. IX 01. Pārtikas nodaļas II šķiras grāmatvedis,
1921. III 17. Armijas saimniecības pārvalde pārdēvēta par
Kara saimniecības pārvaldi,
1921. III 10. apbalvots ar Lāčplēša kara ordeņa III šķiru # 807,
1922. II 12. Pārtikas daļas Aprēķināšanas nodaļas vecākais grāmatvedis,
1922. VII 12. Aprēķināšanas nodaļas pārdēvēta par Norēķinu nodaļu,
1923. apbalvots ar Latvijas atbrīvošanas kara piemiņas zīmi,
1924. VII 18. Kara saimniecības pārvalde pārdēvēta par
Galveno Intendantūras pārvaldi,
1924. XI 19. Kara transporta bataljona Saimniecības darbvedis,
1924. VI 20. paaugstināts virsleitnants pakāpē izd. 1924. VIII 13.,
1925. X 30. Intendantūras Galvenās pārtikas noliktavas grāmatvedis,
1925. XII 01. Intendantūras Galvenās mantas noliktavas grāmatvedis,
1926. III 24. Intendantūras Mantu darbnīcas vecākais grāmatvedis,
1928. XI 18. apbalvots ar Latvijas atbrīvošanas cīņu 10. gadu jubilejas medali,
1929. XI 16. apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa V šķiru # 2106,
1930. XI 17. paaugstināts kapteinis pakāpē izd. 1930. VIII 13.,
1933. V 01. Intendantūras Mantu darbnīcas pārdēvētas par Mantu darbnīcām,
1933. VII 16. atvaļināts,
1933/1940. Meža departamenta grāmatvedis.
Avots: LVVA 5601-1939.;
Ērika Priedīša arhīvs;
V. Eichenabauma arhīvs # 1451.
***
***
LKOK nr.3/807
Kadets Kara skolā.
Apbalvots par 1919. g. 9. oktobra darbību uz Jelgavas šosejas. Ordenis piešķirts 1921. gadā.
Paaugstināts par leitnantu, pēdējā dienesta pakāpe kapteinis.
Dzimis 1897. g. 23. nov. Rīgā namsaimnieka ģimenē. 1917. g. beidzis Pētera I reālskolu, iestājies 4.aplenkšanas artilērijas pulkā Lugā.
1. pasaules kara beigās atgriezies Latvijā, sācis studijas Baltijas augstskolas Ķīmijas fakultātē.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 2. jūn. Rīgas jaunformējamos spēkos, no turienes komandēts uz karaskolu. Bermontiešu uzbrukuma dienās piedalījies Rīgas aizstāvēšanā. Paaugstināts par leitnantu. Smaga ievainojuma dēļ atzīts par invalīdu.
1919. g. 9. okt., kad mūsējie sāka atkāpties no Jelgavas šosejas un dzelzceļa līnijas un kad izcēlās sajukums, Brička, atrazdamies sargpostenī un saņēmis uzdevumu sagrupēt atējošos kareivjus, izpildīja uzdevumu, līdz tika smagi ievainots, taču palika savā vietā, kamēr zaudēja samaņu. Tika nogādāts Torņakalna slimnīcā, kur amputēja kāju.
Sieva - Matilda, divi dēli.
Karavīru saimi un tāpat visu sabiedrību vakar sāpīgi parsteidza vēsts par Smagās artilērijas pulka virsleitnanta Veldres nošaušanu Rīgas jūrmalā, Majoros Šameitkes restorānā. Vēl iepriekšējā dienā viņš bija piedalījies jāšanas sacīkstēs, gūdams izcilus panākumus. Tāpēc šī skumjā vēsts likās gandrīz neticama, tomēr izrādījās patiesa.
Notikuma norise, kā to atstāsta daži aculiecinieki, šāda. Pēc sekmīgi veiktām jāšanas sacīkstēm virsnieki grupās devušies izklaidēties. Kādā nelielā virsnieku un viņu dāmu sabiedrībā bijis arī virsleitnants Veldre. Pēc vakariņām pansijā devušies uz Šameitkes restorānu Majoros, Jomas ielā. Tur kādam virsniekam no minētās sabiedrības iznākusi vārdu izmaiņa ar kapteini Bričku, kas bijis privātā apģērbā un asā formā taisījis piezīmi minētajam virsniekam, kurš, būdams formas tērpā, dejojis ar vienu no dāmām. Virsnieks pieprasījis, lai kapt. Brička uzrāda savu personas apliecību; Brička to nav darījis. Virsleitnants Veldre incidentā nav iejaucies, bet visu laiku sēdējis pie galda ar dāmām. Tā kā incidents nav izlīdzinājies, tad ieinteresētās personas devušās ārā no restorāna meklēt policijas priekšstāvi; sekojis arī virsleitnants Veldre ar dāmām. Uz ielas virsltn. Veldre sarunā ar dāmām it kā izteicis nosodošu piezīmi par incidenta cēlēju. To dzirdējis arī kapteinis Brička un teicis, lai virsltn. Veldre sacīto atkārtojot. Virsltn. Veldre to arī darījis. Pēc tam kapt. Brička izrāvis revolveri un ar 3 šāvieniem nonāvējis virsltn. Veldri. Piesteidzies viens no pārējiem virsniekiem un kapt. Bričku atbruņojis. Brička nodots policijai, vēlāk nogādāts uz Rīgas komandantūru. Virsleitnanta Veldres līķi pārveda uz Rīgas kara slimnīcu.
Notikuma izmeklēšanu pagaidām vada 6.iecirkņa izmeklēšanas tiesnesis Treimanis. Vēlāk lietu nodos kara tiesai.
Kapt. Hugo Bričke beidzis reālskolu. Latvijas atbrīvošanas laikā iestājies kara skolā un piedalījies Rīgas aizstāvēšanas cīņās pret Bermontu. Zaudējis kreiso kāju, kuras vietā lietoja mākslīgu. Par noplniem kaujās apbalvots ar Lāčplēša kara ordeni. No 1926.gada strādāja kara iritendantūras mantu darbnīcās.
Notikums karavīru aprindās izsaucis plašas pārrunas nn vispārēju nožēlošanu par notikušo. Protams, gala vārdu teiks tiesa — pēc vispusīgas izmeklēšanas un vainīguma pakāpes noskaidrošanas. Tomēr viens apstāklis ir skaidrs arī tagad — virsnieks ir laidis darbā ieroci nevietā, bez kādas vajadzības, kas ir prasījis kāda cita virsnieka dzīvību. Notikušajam līdzīgi incidenti nav izšķirami pašiem dalībniekiem. Tādos gadījumos ir cits — visiem karavīriem zināmais ceļš. Un vismazāk šādās reizēs piemērojama paštiesāšana. Konkrētajā gadījumā karavīrs viņam uzticēto ieroci ir lietojis nevietā, kam bijušas tik bēdīgas sekas.
Avots: Latvijas kareivis, 27.06.1933
Джерело: Rīgas dome, biographien.lv, lkok.com
немає місць
Iм'я зв'язок | Тип відносин | Опис | ||
---|---|---|---|---|
1 | Imants Brička | Син | ||
2 | Tālivaldis Brička | Син | ||
3 | Matilda Brička | Дружина | ||
4 | Voldemārs Veldre | Товариш |
Не вказано події