Heinrichs Bušmeisters

LKOK nr.3/1054

Bušmeisters, Heinrichs

Kareivis Bruņoto vilcienu divizionā.

* 1878. g. 15. oktobrī Jelgavā.

+ 1926. g. 3. augustā Majoros izdarīja pašnāvību.

[Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos.]

Apbalvots par darbību 1920. g. 7. janvāra naktī starp Krustpili un Daugavpili: kad aizdegās vagons ar lielgabaliem un munīciju, viņš vagonu atāķēja. Sekojošā sprādzienā kontuzēts, bet atguvās un vadīja vilcienu tālāk. Izglāba vairāku karavīru dzīvības.

Paaugstināts par virsseržantu.

BUŠMEISTERS HEINRIHS Anša dēls

3. bruņuvilciena virsnieka v.i.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1878. g. 15. okt. Jelgavā. Fūrmanis, važonis. 

Par dienestu Krievu armijā apbalvots ar sudraba medaļām Staņislava un Sv. Andreja lentēs. 1917. g. aug.- okt. dienējis 3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulkā.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 5. jūn.

1920. g. 7. janv., kad ceļā no Krustpils uz Daugavpili aizdegās vilciens un sāka eksplodēt munīcija, Bušmeisters par spīti draudošajām briesmām atāķēja degošo vagonu no sastāva, neraugoties uz kontūziju, palika savā vietā un aizgādāja degošo vagonu prom no pārējā sastāva. 

Atvaļināts 1921. g. 31. dec. Izdarījis pašnāvību 1926. g. 3. aug. Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos.