Pēteris Bērziņš

LKOK nr.3/172

Bērziņš, Pēteris

Seržants 2. Ventspils kājnieku pulkā.

* 1897. g. 4. oktobrī Cirstu pagastā.

9 gadus pavadījis izsūtījumaā Gulaga nometnēs

+ 1977. g. 13. septembri Jumurdas pagastā.

[Apbedīts Ērgļu pagastā Sauleskalna kapos.]

Apbalvots par 1920. g. 16. janvāra cīņu pie Tiskatu muižas Latgalē.

1946. gadā apcietināts un deportēts. Atgriezās 1955. gadā Latvijā.

BĒRZIŅŠ PĒTERIS Fridriha dēls

2. Ventspils kājnieku pulka seržants.

Ordenis piešķirts 1920. gadā

Dzimis 1897. g. 19. okt. Cirstu pagastā zemkopja ģimenē. 

Krievu armijā iesaukts 1915. g., dienējis 181. rezerves pulkā. 1916. g. pārcelts uz 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulku. Ziemassvētku kaujās ievainots, apbalvots ar Jura krustu. Piedalījies kaujās, 1917. g., sasniedzis apakšvirsnieka pak. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 7. jūn. Vecpiebalgā 2. Cēsu bataljonā, piedalījies kaujās pret lieliniekiem līdz pat Latgales atbrīvošanai, paaugstināts par seržantu. 

1920. g. 16. janv. Latgalē pie Tiskādu muižas Bērziņš ar savu vadu zem spēcīgas apšaudes apgāja lielinieku labo spārnu un straujā triecienā ieņēma muižu, saņēma 18 gūstekņus un ieguva trofejas. 

Atvaļināts 1921. g. apr. Jaunsaimnieks Jumurdas pagastā Silamežsargos. Pēc 2. pasaules mežsargs Vecpiegalgas pagastā Pliksilā. 

1946. g. arestēts. 1948. g. jūn. notiesāts uz 10 gadiem (KPFSR KK 17-58-1) un ieslodzīts nometnē Krievijā. 1955. g. atbrīvots. Pēc atgriešanās Latvijā dzīvojis Jumurdas pagastā, kur 1977. g. 13. sept. miris. Apbedīts Ērgļu pagastā Sauleskalna kapos.