Jānis Abramovičs
- Дата народження:
- 21.02.1895
- Дата смерті:
- 18.01.1968
- Категорії:
- Военный орден Лачплесиса, Військова людина
- Громадянство:
- поляк
- Кладовище:
- Rīgas Miķeļa kapi
LKOK nr.3/299
Abramovičs, Jānis
Dižkareivis Latgales artilērijas pulkā.
* 1895. g. 21. februārī Rīgā (poļu tautības).
+ 1968. g. 18. janvārī
[Apbedīts Rīgā, Miķeļa kapos.]
Apbalvots par sakaru atjaunošanu 1920. g. 2. februārī pie Višgorodu ciema Latgalē.
ABRAMOVIČS JĀNIS, Kazimira dēls
Latgales artilērijas pulka dižkareivis.
Ordenis piešķirts 1920. gadā
Dzimis 1895. g. 22. febr. Rīgā, polis. Elementārskolas izglītība. Kurpnieks.
Krievu armijā iesaukts 1915. g., dienējis 7. Bauskas latviešu strēlnieku bataljonā, vēlākajā pulkā. Piedalījies kaujās pie Ķekavas, Katriņmuižas un Plakaniem. 1917. g. janv. kontuzēts. 1917. g. apr. pārgājis dienēt uz poļu leģionāru vienībām, uz ģenerāļa Dovbora-Musņicka korpusu, kurā līdz 1918. g. beigām piedalījies cīņās pret Sarkano armiju.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 1. sept. Rīgā, piedalījies kaujās pret bermontiešiem pie Rīgas un Latgales atbrīvošanā.
1920. g. 2. febr. Latgalē pie Višgorodas (Augšpils), kad pārtrūka sakari ar partizānu bataljonu, Abramovičs spēcīgā ugunī jāšus devās pie tā komandieŗa, kur saņēma svarīgas ziņas par ienaidnieka atrašanās vietu, tā dodams iespēju mūsu artilēristiem ar labi mērķētu uguni sagraut lieliniekus un bez sevišķiem zaudējumiem iekarot Višgorodu.
Atvaļināts 1921. g. 21. febr. Dzīvojis Rīga, kurpnieku darbnīcas īpašnieks. 2. pasaules kara laikā pārcēlies uz Siguldu. Pēc 2. pasaules kara, kad Abramovičs māju nacionalizēja, atgriezies Rīgā, līdz pensijai 1959 g. pastnieks Rīgas Galvenajā pastā. Miris 1968. g. 18. janv. Apbedīts Rīgā, Miķeļa kapos.
Джерело: lkok.com
немає місць
16.07.1916 | Sākās Jūlija kaujas pie Ķekavas
Aktīva karadarbība Rīgas frontē atsākās 1916. gada 21. martā, kad 1. un 2. latviešu strēlnieku bataljoni pārrāva vācu nocietinātās pozīcijas pie Rīgas-Bauskas šosejas Ķekavas apkārtnē, bet lielāks Krievijas karaspēka uzbrukums nesekoja. Kaujas pie Ķekavas atsākās 16.-22. jūlijā, kurās pirmo reizi piedalījās visi latviešu bataljoni, izņemot 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljonu, kas cīnījās pie Olaines un 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljonu, kas cīnījās Nāves salā.