Eduards Amoliņš-Amoltiņš

LKOK nr.3/1026

Amoliņš-Amoltiņš, Eduards Jūlijs

Kaprālis 7. Siguldas kājnieku pulkā.

* 1898. g. 24. janvārī Rīgas apriņķī.

+ 1984. g. 26. aprīlī Rīgā.

[]

Apbalvots par cīņām 1919. g. naktī no 10. uz 11. novembri Āgenskalnā.

AMOLIŅŠ EDUARDS JŪLIJS, Jāņa dēls

7. Siguldas kājnieku pulka rakstvedis.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1898. g. 24. janv. Bīriņu pagastā Izglītojies pilsētas skolā. Komijs Rīgā.

Latvijas armijā iesaukts 1919. g. 6. jūn., piedalījies kaujās pret bermontiešiem.

1919. g. 10.-11. nov. uzbrukumā no Bolderājas uz Āgenskalnu Amoliņš-Amoltiņš pirmais ielauzās Iļģuciemā, uz Daugavgrīvas ielas saņēma 4 ložmetējus. Uzbrukumā cementfabrikai izraisīja apjukumu bermontiešu aizmugurē un novērsa ložmetēju uguni no pārējās rotas, tā dodams iespēju tai sakārtoties tālākam triecienam.

Atvaļināts 1920. g. 20. apr. Dzīvojis Rīgā, piešķirta jaunsaimn. Bīriņu muižā. Pēc 2. pasaules kara dzīvojis Rīgā, ierēdnis. Mūža nogalē pensionārs. Miris 1984. g. 26. apr. Rīgā.

Eduards Amoliņš miera laikā bija strādājis Rīgas Namu pārvaldē Smilšu ielā pie Pulvertorņa. 

Viņa dēls Arnis Amoliņš (dz.1931.g.) tika arestēts padomju okupācijas laikā 31.05.1946. par pretpadomju organizācijas "Latvijas vanagi" organizēšanu.

Tāpēc  Amoliņu ģimene, tajā skaitā Eduards Amoliņš tika deportēti 25.03.1949., lieta Nr. 638 R, izs. adr. Rīgas apr., Rīga, Marijas iela 14-7, nometin. vieta Amūras apg. Tambovkas raj., atbrīvoš. dat. 1956.02.18. 

Avots: Latvijas Okupācijas muzeja videoliecība Nr. 3103.