Rūdolfs Apsītis
- Дата народження:
- 18.02.1892
- Дата смерті:
- 31.07.1982
- Категорії:
- , Военный орден Лачплесиса, Військова людина
- Громадянство:
- латиш
- Кладовище:
- Встановіть кладовищі
LKOK nr.3/1677
Apsītis, Rūdolfs
Leitnants 1. Liepājas kājnieku pulkā.
* 1892. g. 18. februārī Jaunpils pagastā.
+ 1982. g. 31. jūlijā Cardiff, Lielbritānijā.
[]
Apbalvots par 1920. g. 27. janvāra cīņām Latgales frontē. Sasniedza kapteiņa dienesta pakāpi.
APSĪTIS RŪDOLFS, Jāņa dēls
1. Liepājas kājnieku pulka leitnants.
Ordenis piešķirts 1924. gadā
Dzimis 1892. g. 18. febr. Zaubes pagastā Mācījies Millera reālskolā Rīgā, beidzis mežkopju kursus Naukšēnos. Mežziņa palīgs Bukultu muižā.
Krievu armijā iesaukts 1913. g. cīnījies pret austriešiem Galīcijas frontē, no 1916. g. sept. 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulkā. Piedalījies kaujās pie Ložmetējkalna, Ķekavas, Berģiem, Mazās Juglas. Pēc lielinieku apvērsuma 20. somu dragūnu pulkā cīnījies Ukrainas hetmaņa Skoropadska armijā līdz 1918. g. beigām.
1918. g. nov. piedalījies Latvijas armijas formēšanā Cēsīs, pēc tam dienējis landesvērā Malmedes bataljonā, jātnieku izlūku nodaļas komandieris. Piedalījies Kuldīgas, Saldus, Dobeles, Jelgavas, Tukuma un Rīgas ieņemšanā, pēc tam nosūtīts uz Latgali, kur cīnījies pie Vecgulbenes un Balviem. 1919. g. aug. izstājies no landesvēra un pārnācis uz 1. Liepājas kājnieku pulku.
1920. g. 27. janv. Latgalē Bērzgales raj. Apsītis uzbruka nocietinātam ienaidnieka priekšpulkam, kur saņēma 40 gūstekņus, ieguva trofejas un svarīgas ziņas par pretinieku; pēc tam triecienā ieņēma Bereknas sādžu.
1944. g. okt. izceļojis uz Vāciju, pēc kara emigrējis uz Angliju. Kuģa pavārs, dzīves nogalē galvenā pavāra palīgs kādā viesnīcā. Miris 1982. g. 31. jūl. Kārdifā.
Джерело: lkok.com
немає місць
05.06.1915 | Fortress Przemyśl returns to Austro-Hungarian control
16.07.1916 | Sākās Jūlija kaujas pie Ķekavas
Aktīva karadarbība Rīgas frontē atsākās 1916. gada 21. martā, kad 1. un 2. latviešu strēlnieku bataljoni pārrāva vācu nocietinātās pozīcijas pie Rīgas-Bauskas šosejas Ķekavas apkārtnē, bet lielāks Krievijas karaspēka uzbrukums nesekoja. Kaujas pie Ķekavas atsākās 16.-22. jūlijā, kurās pirmo reizi piedalījās visi latviešu bataljoni, izņemot 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljonu, kas cīnījās pie Olaines un 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljonu, kas cīnījās Nāves salā.