Osvalds Herberts Lūsis

Bijis Latvijas brīvvalsts robežsargs , arī leģionārs . Pēc 2.pasaules kara strādājis kā celtnieks - namdaris . Apveltīts ar dažādiem dabas dotiem talantiem - pašdarbības aktieris , dzejnieks , memuāru un atmiņu rakstnieks . Laba humora izjūta un komunikācijas spējas jebkurā sabiedrībā . Nodzīvoja garu mūžu ar optimismu un skaidru prātu līdz pēdējam brīdim.

---

Lūsis dzimis 1906. gada 14. maijā. Skolā gājis Vecmīlgrāvī, bet pabeidzis Ādažu pamatskolu. Pēc skolas strādājis dažādus lauku darbus par puisi un puspuisi, gājis zvejā Carnikavas un Lilastes pagastos. Obligāto karadienestu Lūsis pildījis 9. Rēzeknes kājnieku pulkā, kā obligātā dienesta karavīrs Ludzā, savukārt pēc dienesta armijā saņēmis uzaicinājumu palikt turpināt dienestu robežsardzē. No 1938. gada maija līdz 1940. gada oktobrim Lūsis kā kaprālis dienēja Latvijas Robežsargu brigādes 2.Zilupes robežsargu bataljona Pasienes un Grišinas sardzēs kā sargs. Dienot robežsardzē, viņš piedalījās arī Pasienes kordona celtniecībā. 2003. gada 9. oktobrī Lūsis piedalījās rekonstruētās mūsdienīgās Pasienes robežapsardzības nodaļas atklāšanā.

Otrā pasaules kara laikā Lūsis strādāja Rīgā celtniecībā un tika iesaukts leģionā. Viņš izgāja divu mēnešu apmācību Vaiņodē, tad 15. divīzijas sastāvā nokļuva kaujās Ostrovā, Opočkā un Nevelē. Pēc kara Lūsis viltoja dokumentus, lai tiktu atpakaļ Latvijā. Oficiāli Lūsis Latvijā skaitījies kā karā bezvēsts pazudušais. Lūsis ilgu laiku bēguļojis Latgales pusē. Atgriežoties Rīgā, viņš izvairījies no vietām, kur varētu būt pazīts. Padomju laikā Lūsis strādāja celtniecībā. Ilgus gadus Lūsis darbojies pašdarbības teātrī Sarkandaugavas kultūras nama drāmas ansamblī „Draudzība" režisora Riharda Zandersona vadībā. Lūsis arī filmējies filmā "Ceplis", kur armijas parādē viņš tēlojis ģenerāli. Kopš Valsts robežsardzes (VRS) atjaunošanas 1991. gadā viņš aktīvi iesaistījies dienestā organizētajos vēstures piemiņas pasākumos un ieguldījis savu darbu VRS koledžas Robežsargu skolas kadetu un jauno robežsargu patriotiskajā audzināšanā. Savas atmiņas Lūsis atspoguļojis „Atmiņu stāstījumos un dzejo|os". Kā norāda VRS, Lūsis bija optimists, kas ar savu dzīvesprieku un možo garu iedvesmoja daudzus jaunos robežsargus un stiprināja robežsardzes vēsturisko mantojumu. Pēdējā gaitā Latvijas veco robežsargu pavadīja 6. janvārī Rīgā, Jaunciema kapos. (Latvija Amerikā, 16.02.2010)