Andrejs Lūks
- Дата народження:
- 25.03.1892
- Дата смерті:
- 21.06.1960
- Категорії:
- Военный орден Лачплесиса, Ремісник, Учасник Першої світової війни, учасник визвольної боротьби
- Кладовище:
- Liepāja, Centrālie kapi (Centrālkapi)
Dzimis Bārtas pagasta lauksaimnieka ģimenē. Bijis mūrnieks un būvtehniķis.
Krievu armijā iesaukts 1915. gadā, dienējis 3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulkā. Piedalījies kaujās, pie Ložmetējkalna ievainots. Apbalvots ar Jura medaļu, sasniedzis jaunākā unteroficiera pak. 1917. gadā kritis gūstā.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 25. februārī Liepājā, piedalījies kaujās par Rīgas atbrīvošanu, pēc tam cīņās Latgales frontē. Paaugstināts par seržantu.
1920. gada 9. janvārī Latgalē pie Pļeševas sādžas kā vada komandieris niknā durkļu cīņā šo sādžu ieņēma, saņēma gūstekņus, tā lielā mērā sekmēdams visas rotas kaujas uzdevuma izpildi. Atvaļināts 1920. gada 20. decembrī.
Kādu brīdi dzīvojis Rīgā, strādājis savā arodā.
Pēc 2. Pasaules kara dzīvojis Liepājā, arī bijis mūrnieks.
Apbedīts Liepājas Centrālajos kapos.
Avots:lkok.com
немає місць
05.01.1917 | Ziemassvētku kaujas
Ziemassvētku kaujas jeb Jelgavas operācija (vācu avotos: Aa-Schlachten - "Lielupes kaujas", krievu avotos: Митавская операция) bija liela, bet pavirši plānota Krievijas impērijas 12. armijas uzbrukuma operācija Pirmā pasaules kara laikā ar mērķi ieņemt Jelgavu, kas notika laikā no 1917. gada 5. janvāra līdz 11. janvārim (no 1916. gada 23. decembra līdz 29. decembrim pēc vecā stila - Jūlija kalendāra). Kaujas notika purvainā apvidū starp Babītes ezeru un Olaini, kuru dēvēja par Tīreļa purvu. Uzbrukumam Babītes ezera dienvidos norīkoja VI Sibīrijas strēlnieku korpusu ar abām latviešu strēlnieku brigādēm. Krievijas pusē kaujās piedalījās aptuveni 40 000 karavīru, bet Vācijas pusē ap 25 000 karavīru. Reizēm no Ziemassvētku kaujām tiek izdalītas Janvāra kaujas no 1917. gada 23. janvāra līdz 31. janvārim, kuru laikā Vācijas karaspēks ar daļējām sekmēm mēģināja atgūt zaudētās pozīcijas.