Jānis Miglavs
- Дата народження:
- 05.04.1875
- Дата смерті:
- 16.12.1927
- Категорії:
- Военный орден Лачплесиса, Військова людина, Учасник Першої світової війни, учасник визвольної боротьби
- Громадянство:
- латиш
- Кладовище:
- Rīgas Brāļu kapi
Dzimis Arras pagastā. Beidzis Pleskavas skolotāju semināru.
1896. gada janvārī kā brīvprātīgais no 100. Ostrovas kājnieku pulka komandēts uz Viļņas junkuru skolu. Krievu-japāņu karā komandējis divīzijas lazareti. Vēlāk dienestu turpinājis Jekaterinburgā.
1. Pasaules kara sākumā rotas komandieris, štabskapitāns. Vēlāk komandējis bataljonu. Kaujās divreiz ievainots.
Apbalvots ar Annas un Staņislava ordeņiem.
1916. gada jūnijā kontuzēts un kritis gūstā.
Latvijā atgriezies 1918. gada novembrī.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. gada 19. decembrī, bijis sevišķu uzdevumu virsnieks Apsardzības ministrijā.
1919. gada martā ieradies Tallinā sekmēt Ziemeļlatvijas brigādes formēšanu, vēlāk bijis Ziemeļlatvijas frontes aizmugures priekšnieks. No augusta bijis 2. Vidzemes divīzijas komandiera palīgs.
1919. gada oktobrī kaujās pret bermontiešiem atradies priekšējās līnijās Jelgavas šosejas rajonā, ar savu klātbūtni uzmundrināja karavīrus, vadīja kaujas vienību sadarbību un organizētu atkāpšanos.
1919. gada 9. - 10. oktobrī Jānis palicis Dienvidu frontes pavēlnieka vietā, ar lielu enerģiju noorganizēja Rīgas aizstāvēšanu uz Daugavas labā krasta un, neskatoties uz spēcīgo uguni, atsita visus bermontiešu mēģinājumus forsēt Daugavu. Pēc bermontiešu padzīšanas kādu laiku bijis Jelgavas garnizona priekšnieks.
1920. gada 1. janvārī iecelts par virsnieku kursu komandieri, paaugstināts par pulkvedi.
Apbalvots ar Igaunijas Brīvības krusta I šķ. 2. pak.
Piešķirts apbūves gabals Bulduros.
Savā amatā palicis līdz pat nāvei. Miris Rīgā. Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos.
Avots : lkok.com
немає місць
| Iм'я зв'язок | Тип відносин | Опис | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 |  | Kārlis Ezeriņš | Товариш |
10.08.1904 | Krievu - japāņu karš. Kauja Dzeltenajā jūrā
Krievu mēģinājums izlauzties no Portarturas ostas un japāņu blokādes. Abās pusēs ap 250 bojāgājušo un nogremdēti kuģi, bet kauja beidzās neizšķirti. Krievijas karā pret Japānu boka iesaistīti arī vairāki tūkstoši tobrīd Krievijas Impērijas okupētās Latvijas iedzīvotāji tsk latvieši.
10.07.1919 | Latvijas armijas dzimšanas diena
10. jūlijs ir diena, kad tiek izdota Latvijas armijas pavēle Nr.1. Apvienojot Atsevišķo brigādi ar Ziemeļlatvijas brigādi, izveidota Latvijas Armija. Par Latvijas apvienotās armijas pirmo virspavēlnieku tiek iecelts ģenerālis Dāvids Sīmansons.
11.11.1919 | Bermontiāde: Rīga atbrīvota. Sākas pārējās Latvijas atbrīvošana no krievu- vācu iebrucējiem
Pēc Vācijas atbalstītās Rietumkrievijas brīvprātīgo armijas sakāves Rīgā, Latvijas armija uzsāka pārējās Latvijas atbrīvošanu gan no Kurzemes izdzenot Rietumkrievijas armiju, gan no Latgales - boļševistiskās Krievijas Sarkanarmiju.