ua

Jānis Jaunozols-Jaunozoliņš

Dzimis Dzērbenes pagastā. Bijis zemkopis. Ieguvis pilsētas skolas izglītību.

Krievu armijā iesaukts 1913. gadā, beidzis sapieru kursus.

1917. gada februārī paaugst. par praporščiku.

Piedalījies kaujās, apbalvots ar Jura medaļas IV šķ., visiem 4 Jura krustiem. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 23. jūlijā, piedalījies cīņās pret bermontiešiem. kā arī turpmākajās 6. Rīgas kājnieku pulka kaujās.

1919. gada 4. novembrī pie Rīgas kā vada komandieris ložmetēju rotā kopā ar citām daļām apgāja no labā spārna Dammes muižu, niknā apšaudē pievirzījās tiešā ienaidnieka tuvumā, ar iznīcinošu uguni izraisīja bermontiešos apjukumu un piespieda tos atkāpties, Pēc muižas ieņemšanas tālākā uzbrukumā ieguva 2 ložmetējus un no tiem tūlīt apšaudīja pretinieku. 

Dienestu turpinājis līdz 1939. gadam, bijis 11. Dobeles kājnieku pulka kapteinis, rotas komandieris.

Apbalvots ar TZO. 

1939.-1940. g. un no 1941. g. jūlija - 1944. g. bijis Auces pilsētas vecākais.

1940.-1944. g. dzīvojis Dzērbenes pagastā, nodarbojies ar lauksaimniecību.

No 1944. gada janvāra kinoteātra direktors Aucē. 

Apcietināts 1945. gada 2. jūlijā Aucē. 

1946. gada 23. janvārī LPSR leTK karaspēka kara tribunāls notiesājis uz 20 gadiem (KPFSR KK 58-la).

Miris 1946. g. 6. novembrī Vorkutā. Apbedīts Vorkutas pilsētas kapos.

 

Джерело: lkok.com

немає місць

    loading...

        08.10.1919 | Bermontiāde: Rietumkrievijas brīvprātīgo armija ielaužas Rīgā un ieņem visu Daugavas kreiso krastu

        Розмістити спогади

        11.11.1919 | Bermontiāde: Rīga atbrīvota. Sākas pārējās Latvijas atbrīvošana no krievu- vācu iebrucējiem

        Pēc Vācijas atbalstītās Rietumkrievijas brīvprātīgo armijas sakāves Rīgā, Latvijas armija uzsāka pārējās Latvijas atbrīvošanu gan no Kurzemes izdzenot Rietumkrievijas armiju, gan no Latgales - boļševistiskās Krievijas Sarkanarmiju.

        Розмістити спогади

        Ключові слова