Jānis Lapsals

Dzimis Mēdzūlas pagasta Kukuļos zemkopja ģimenē. Izglītojies Rīgas kultūrtehniskajā vidusskolā.

Krievu armijā iesaukts 1917. gada martā 185. kājnieku rezerves pulkā, vēlāk 20. Sibīrijas strēlnieku pulkā. Piedalījies kaujās Rīgas frontē. Beidzis mācību komandu, līdz lielinieku apvērsumam dažus mēnešus bijis Gatčinas praporščiku skolā. 

Latvijas armijā iestājies 1919. gada 27. jūnijā Piebalgas bataljonā. Iedalīts 2. Ventspils kājnieku pulkā. Kā vada pārzinis piedalījies Latgales atbrīvošanā. Par kauju nopelniem 1921. gadā paaugstināts par leitnantu. 

1920. gada 8. janvārī Latgalē kaujā pie Darvenieku sādžas ar savu vadu uzbruka pretiniekam no flanga, durkļu cīņā izsita lieliniekus no sādžas, saņēma gūstekņus un ložmetēju, tā izšķirdams tās dienas kauju mums par labu.

Pēc brīvības cīņām atvaļināts, bet drīzumā atgriezies armijā. Kopš 1922. gada dienējis 7. Siguldas kājnieku pulkā. Paaugstināts par virsleitnantu, vada komandieris instruktoru rotā.

1934. gadā beidzis augstāko karaskolu Igaunijā.

Apbalvots ar TZO V šķ.

Piešķirta jaunsaimniecība Mēdzūlas pagasta Gulbēres muižā.

1939. gadā bijis  Armijas štāba bataljona rotas komandieris.

1940. gadā. 24. teritoriālā korpusa 183. strēlnieku divīzijas finansu nodaļas priekšnieks.

1941. gada jūnijā apcietināts un deportēts uz Krieviju.

1941. gada 11. oktobrī Taimiras apgabaltiesa piesprieda nāvessodu.

Nošauts 1941. gada 7. novembrī Noriļskā.

Avots :lkok.com