Vilis Ozols

Dzimis Daugavgrīvā. Vidējā izglītība. Bijis elektrotehniķis firmas "Volta" fabrikā Tallinā.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 18. februārī, piedalījies visās Valmieras kājnieku pulka kaujās. Sasniedzis kaprāļa pakāpi, bijis ložmetēju instruktors.

1919. gada 19. aprīlī Ziemeļvidzemē ienaidnieka trieciena laikā Melnupes tilta rajonā zem spēcīgas apšaudes, kad visi virsnieki tika ievainoti un mūsu baterija sāka atkāpties, Vilis ar ložmetēju palika savā vietā, ļāva ienaidniekam tuvoties līdz tiltam un tad ar iznīcinošu uguni to atsita.

Atvaļināts 1921. gada 26. februārī.

Bijis muitas nodaļas priekšnieks Goliševā, pēc tam kokapstrādes rūpnīcas vadītājs Bolderājā.

1944. gadā izceļojis uz Vāciju, kur darbojies Apvienoto Vāciju Palīdzības un rehabilitācijas pārvaldes un Starptautiskās bēgļu organizācijas sociālās apgādes nozarēs.

Vēlāk emigrējis uz ASV, Kaliforniju, strādājis dažādos uzņēmumos līdz pensijai.

Aktīvs sabiedrisks darbinieks. LKOK biedrības, "Daugavas Vanagu" biedrības dalībnieks. Oklendas evaņģēliski luteriskās latviešu draudzes priekšnieks, vīru kora "Krīvs" dalībnieks.

Miris Alamedā, Kalifornijā.

Avots:lkok.com