Miķelis Kapiņš

Beidzis Valtaiķu pagastskolu. Strādājis par kalpu un Liepājas ostas strādnieku. No 1914. gada līdz 1917. gadam dienējis Krievijas armijā, no 1918. gada Sarkanajā armijā. 20. gadu sākumā bijis bibliotekārs latviešu klubos Saratovā un Vitebskā. No 1923. gada līdz 1925. gadam mācījies Latviešu pedagoģiskā  tehnikumā  Maskavā , tad  Ļeņingradā . Beidzis  A. Hercena Pedagoģisko institūtu Ļeņingradā 1933. gadā. Strādājis Ļeņingradas latviešu un krievu skolās par skolotāju. PSRS latviešu presē publicējis dzejoļus un stāstus. 1937. gadā represēts. No 1945. gada mācījis latviešu valodu un literatūru Daugavpils pedagoģiskā skolā, Daugavpils skolotāju institūtā, vēlāk Daugavpils Pedagoģiskā institūtā.

Miris Daugavpilī.

Darbi:

Kapiņš M. Melnalkšņu grava.[ Atmiņas par soda ekspedīcijas darbību Kazdangā un Rudbāržos 1906.g.].- 1929. Kapiņš M. Pagātnes ēnas.[Luga].- 1927. Kapiņš M. Aģitators.[Luga].- 1929. Kapiņš M. Komunālais dzīvoklis.- 1931.

Avots: Kuldīgas bibliotēka