Jānis Āriņš - Freivalds

ĀRIŅŠ JĀNIS, Jāņa dēls 9. Rēzeknes kājn. pulka dižkareivis. Ordenis piešķirts 1922. gadā Dzimis 1889. g. 21. nov. Kroņvircavas pag. Pagastskolas izglītība. Krievu armijā iesaukts 1912. g., dienējis līdz 1917. g. 117. Jaroslavjas kājn. pulkā, kara muzikants. Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 20. jūn., piedalījies kaujās pret bermontiešiem, kā arī citās 9. Rēzeknes kājn. pulka cīņās. 1919. g. 30. nov. pie Lielezeres muižas Ā. stiprā ugunī ar grupu kareivju šķērsoja Vadakstes upi un straujā triecienā sagūstīja 21 bermontieti, ieguva 3 ložmetējus.

Paaugstināts par dižkareivi.

Mainīja uzvārdu no Freivalds uz Āriņš.

Atvaļināts 1920. g. 25. sept. Jaunsaimnieks Kabiles pag. Ošu Birzē. 

Pēc 2. pasaules kara kolhoznieks. Miris 1955. vai 1956. g. Apbedīts Vircavas pag. Jačūnu kapos

***

Dzimis Kroņvircavas pagastā. Ieguvis pagastskolas izglītību.

Krievu armijā iesaukts 1912. gadā, dienējis līdz 1917. gadam 117. Jaroslavjas kājn. pulkā, bijis arī kara muzikants.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 20. jūnijā, piedalījies kaujās pret bermontiešiem, kā arī citās 9. Rēzeknes kājnieku pulka cīņās.

1919. gada 30. novembrī pie Lielezeres muižas stiprā ugunī ar grupu kareivju šķērsoja Vadakstes upi un straujā triecienā sagūstīja 21 bermontieti, ieguva 3 ložmetējus.

Atvaļināts 1920. gada 25. septembrī. Bijis jaunsaimnieks Kabiles pagasta Ošu Birzē.

Pirms apbalvojuma uzvārds bijis tikai FREIVALDS.

Pēc 2. Pasaules kara kolhoznieks. Miris 1955. vai 1956. g. Apbedīts Vircavas pagasta Jačunas kapos.