Nikolajs Ābeltiņš

 Dzimis 1897. g. 23. aug. Ļaudonas-Odzienas pag. Mācījies Rīgas garīgajā seminārā.

Krievu armijā iesaukts 1915. g., beidzis Viļņas karaskolu. Piedalījies daudzās kaujās. Apbalv. ar Staņislava III šķ., Annas III, IV šķ., Vladimira IV šķ., Jura IV šķ. ordeņiem.

Kādu laiku dienējis Sarkanajā armijā, no tās aizgājis 1919. g. apr.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 1. jūn., piedalījies kaujās pret bermontiešiem pie Liepājas.

1919. g. 14. nov. pie Liepājas, kad bermontieši bija ielauzušies mūsu pozīcijās, Ā. vadīja rezerves spēkus pretuzbrukumā un izsita ienaidniekus no Redāna forta, pēc tam atkaroja jūrmalu, palīdzēja ieņemt Ziemeļu un Vidus fortus; sakārtoja frontes līnijā esošās daļas no Dienvidu līdz Vidus fortiem jauna uzbrukuma atsišanai. Dienestu turpinājis arī pēc brīvības cīņām. Pulkvedis-leitnants,

Apbalvots par 1919. g. 14. novembra cīņām pie Liepājas, LKOK nr.3/924. 1921. gadā

1928. g. 11. Dobeles kājn. pulka komandieris. Daugavpils komandants, latv. krājaizdevu sabiedrības pārvaldes loceklis. Apbalv. ar TZO, Viestura ordeni, Aizsargu Nopelnu krustu.

Paaugstināts 1939. g. 8. oktobrī par pulkvedi.

1940. g. sept. ieskaitīts 24. teritoriālā korpusa 181. strēln. divīzijā.

1941. g. 14. jūn. apcietināts, ieslodzīts Noriļlagā. 1943. g. 15. jūn. PSRS leTK Sevišķā apspriede notiesāja Ā. uz 10 gadiem (KPFSR KK 58-10).

1954. g. atbrīvots, dzīvojis izsūtījumā Krasnojarskas nov. Ziemeļjeņisejska

1956. g.atgriezies Latvijā  Dzīvojis Baldonē,

miris 1966. g. 31. jūl. Apbedīts Rīgā, Meža kapos.