Ēriks Ādamsons

Eriks Ādamsons (dzimis 1907. gada 22. jūnijā, miris 1946. gada 28. februārī) bija 20. gadsimta latviešu rakstnieks, īpaši pazīstams kā dzejnieks un novelists. Par viņa nozīmīgāko darbu tiek uzskatīts noveļu krājums "Smalkās kaites" (1937). Ādamsons nodarbojās arī ar tulkošanu (viņš prata krievu, vācu, angļu un franču valodas). Ādamsons nomira no plaušu tuberkulozes.

Eriks Ādamsons dzimis Rīgā grāmatveža ģimenē. Pēc mācībām Rīgas pilsētas elementārskolā Raņķa dambī un Rīgas 1. vidusskolā uzsācis tieslietu studijas Latvijas Universitātē. Darbojies biedrībā "Zaļā vārna". 1924. gadā pirmā publikācija - komēdija "Amora apburtā lapene". Trīsdesmitajos gados nodevies tikai literārajam darbam. Precējies ar radio diktori un rakstnieci Mirdzu Ķempi. Tomēr laulība izjūk īsi pirms 2. pasaules kara. Vācu okupācijas laikā strādāja grāmatnīcā un meža darbos, publicējies ar pseidonīmu kā Ēriks Rīga.

1943. gadā sācis vākt materiālus, lai rakstītu grāmatu par Kārli Padegu. Šī ideja nekad netiek realizēta. 1944. gadā Ādamsons apprec Kārļa Padega atraitni Elvīru, kas arī no agras jaunības sirgst ar plaušu tuberkulozi.

Abiem 1945. gadā piedzimst dēls Askolds, kurš pēc pāris mēnešiem mirst. Eriks Ādamsons vācu laikā saslimis ar tuberkulozi, 1946. gadā mira Biķernieku sanatorijā. Apbedīts Raiņa kapos Rīgā.

Ādamsona darbus bieži uzskata par ornamentālisma literatūru, jo autors smalki apraksta detaļas. Tiem raksturīga arī groteska un ironija. Savos darbos Ādamsons pievērsies tīrās mākslas principiem, bija smalks estēts gan dzīvē, gan literārajos darbos. Tēlojumā viņš savija nopietno un komisko, izmantoja neslēptu ironiju.

Ādamsona dzeju mēdz stilistiski saistīt ar dekadenci, baroku, rokoko vai jūgendstilu; tai raksturīgs estētiskums un manierīgums, dažkārt arī erotika. Tematiskā ziņā tā ir eksotiska (aprakstītas vai pieminētas dažādas zemes un kultūras — piemēram, dzejoļos "Tlantlakvakapatli", "Nāves koks", "Balāde par sapņu dūmu"). Ādamsons priekšroku dod klasiskajām dzejas formām, kā elēģijai vai balādei.

Prozā Ādamsona nozīmīgākais darbs ir noveļu krājums "Smalkās kaites". Katrā no novelēm aprakstīta kāda varoņa neirotiska psiholoģiska īpatnība. Ādamsona stilu raksturo, piemēram, šāds fragments no noveles "Bada spēle": ..Juris ne brīdi vairs nevarēja savaldīties — lauza maizes klaipus, koda sieru, strēba ķilku sulu, ēda lielos gurķus. Īsā laikā viņš apēda divas olas, puskilogramu baltmaizes, 100 grammus siera, pusbundžu šprošu, daudzas ķilkas, divus skābus gurķus. Bet ar visu to vēl nenieka nepietika. Juris steidzīgi, ar izmisumu, ar asarām, ar gavilēm, bez sāta, bez mēra, bez kauna turpināja apmierināt izsalkumu, pilns baiļu, ka to dara vēl pārāk atturīgi un nepilnīgi. Pie tam viņš smēķēja papirosu pēc papirosa un dzēra glāzi pēc glāzes remdenā dzeltānā alus un asi dedzinošā un reizē nejauki saldā, ūdenī atšķaidītā spirta, kaut gan pilns neizprotama uztraukuma dusmojās, ka dzērieni un papirosi maitāja un padarīja rūgtus ēdienus, kurus beidzot viņš gribēja izbaudīt līdz augstākai iespējamībai.

Eriks Ādamsons uzrakstīja tikai vienu romānu — "Sava ceļa gājējs".

Starp autoriem, no kuriem rakstnieks, iespējams, ietekmējies, var minēt Oskaru Vaildu, Knutu Hamsunu un Šarlu Bodlēru.

Tulkojis Bairona, Henrika Ibsena, Oskara Vailda, Radjarda Kiplinga, Alfrēda Tenisona, Roberta Brauninga darbus.

Dzeja un proza

• "Sudrabs ugunī" (dzeja) - Rīga: autorizdevums, 1932
• "Smalkās kaites" (noveles) - Rīga: Valters un Rapa, 1937
• "Ģerboņi" (dzeja) - Rīga: A.Gulbis, 1937
• "Čigānmeitēns Ringla" - Rīga: E.Benjamiņa, 1939
• "Saules pulkstenis" (dzeja) - Rīga: Latvju grāmata, 1941
• "Lielais spītnieks" (noveles) - Rīga: Zelta ābele, 1942
• "Koklētājs Samtabikse"(pasaku poēma) - Rīga: J.Kadilis, 1943
• "Sava ceļa gājējs" (romāns), laikrakstā "Tēvija", 1944
• "Sapņu pīpe" (dzeja; sast. A.Johansons) - Stokholma: Daugava, 1951
• "Stāsti par dzīvniekiem" (īsproza) - Rīga: Liesma, 1984

Dramaturģija

• "Amora apburtā lapene" (komēdija) - Rīga: autorizdevums, 1924
• "Nagla, Tomāts un Plūmīte" (kopā ar A. Čaku) - Dailes teātrī 1932, grāmatā 1958
• "Mālu Ansis" - Nacionālajā teātrī 1938, grāmatā 1957
• "Seši krusti" - sarakstīta 1933, grāmatā 1957

Izlases "Noveles" (noveļu izlase) - Minhene: Uguns un nakts, 1947

• "Asfodeles" (dzejas izlase no "Ģerboņi" un "Saules pulkstenis"; sast. J.Rudzītis) - Lībeka: Ziemeļblāzma, 1949
• "Izlase" (dzeja, proza, lugas; sast. M.Ķempe) - Rīga: LVI, 1957
• "Raksti" 2 sējumos (1. sēj. Dzeja, luga "Mālu Ansis"; 2. sēj. Proza; sast. J.Rudzītis) - Stokholma: Daugava, 1960
• "Sapņu pīpe" (dzejas izlase; sast. M.Ķempe un M.Čaklais) - Rīga: Liesma, 1967
• "Gaišā cilvēka dziesmas" (dzejas izlase) - Annarbora: Ceļinieks, 1973
• "Izlase" (dzeja un proza; sast. V.Vecgrāvis) - Rīga: Zvaigzne, 1985
• "Sudrabs ugunī" (dzejas izlase; sast. M.Čaklais) - Rīga: Zinātne, 1989
• "Mīlestības tuvskati" (Ādamsona un Ķempes vēstules; sast. A.Konste) - Rīga: Pils, 1998
• "Dāvana" (kopotā īsproza; sast. A.Lazareva) - Rīga: Daugava, 2000
• "Rotaļlietu krodziņš" (dzeja un proza) - Rīga: Jumava, 2003
• "Dziesmas par labu dzīvošanu" (dzejas izlase, sast. I.Čaklā) - Rīga: Nordik, 2008

Atkārtoti izdevumi "Smalkās kaites" (noveles) - Eslingena: J.Kadilis, 1949

• "Čigānmeitēns Ringla" (pasaku poēma) - Rīga: Liesma, 1968
• "Koklētājs Samtabikse" (pasaku poēma) - Rīga: Liesma, 1969
• "Sava ceļa gājējs" (romāns) - Rīga: Karogs, 1992
• "Sapņu pīpe" (dzeja) - Rīga: Jaunā Daugava, 2003
• "Čigānmeitēns Ringla" (pasaku poēma) - Rīga: Zvaigzne ABC, 2003
• "Sava ceļa gājējs" (romāns) - Rīga: Zvaigzne ABC, 2005
• "Smalkās kaites" (noveles) - Rīga: Valters un Rapa, 2007
• "Koklētājs Samtabikse" (pasaku poēma) - Rīga: Mansards, 2009

Tulkojumi

• Oskara Vailda "Infantes dzimšanas diena" - Rīga: Zelta ābele, 1936
• Radjarda Kiplinga "Jūras varoņi" - Rīga: Valters un Rapa, 1938
• "Angļu dzejas antoloģija" (līdzautors) - Rīga: Valters un Rapa, 1940 (Džona Draidena, Roberta Bērnsa, Viljama Bleika, Viljama Vērdsvorta, S.T.Kolridža, Dž.G.Bairona, Alfrēda Tenisona, Roberta Brauninga, Oskara Vailda, V.B.Jeitsa, Radjarda Kiplinga, Džona Meisfīlda, E.A.Po dzejoļi)

Avots : wikipedia