Emīlija Veinberga

Emīlija Veinberga (1896.-1989.) - otrā Latvijas PSR tieslietu ministre, Latvijas teritorijā pirmā tieslietu ministre sieviete.

Dzimusi 1896. gada 14. decembrī Rīgā.1915. gadā evakuējās uz Maskavu un pēc žēlsirdīgo māsu kursu beigšanas strādāja hospitālī. Pēc Oktobra revolūcijas strādāja Butirku rajona padomē, kur 1918. gadā kļuva par VK(b)P biedri.

1919.–1924. gadam strādājusi Valsts ārkārtas komitejā. 1925.-1931. gadam bija partijas, padomju un tiesu darbiniece Turkmenistānā. 1928. gadā apstiprināta par Ašhabadas tautas tiesnesi. Pirmā tiesnese sieviete šajā padomju republikā.

1931. gadā atgriezās Maskavā. 1931.-1934. gadam VK(b)P Centrālās kontroles komisijas darbiniece. 1936.-1938. gadam bija juriskonsulte PSRS naftas ārējās tirdzniecības apvienībā. 1938.-1940. gados, kā arī no 1941. līdz 1944. gadam Krievijas PFSR Augstākās tiesas konsultante.

1941. gadā LPSR Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietniece.

No 1945. gada līdz 1946. gadam bijusi LPSR tieslietu tautas komisāra vietniece.

1945.-1951. gados LPSR tieslietu ministra vietniece (ziņas neprecīzas, jo katrā avotā savādāk).

No 1949. līdz 1959. gadam bijusi LKP CK locekle.

1951. III – 1959. X – otrā Latvijas PSR tieslietu ministre, pirmā tieslietu ministre sieviete.

No 1951. līdz 1963. gadam bijusi LPSR Augstākās padomes deputāte.

1953. gadā absolvējusi Maskavas juridisko institūtu, mācījusies aspirantūrā, vēlāk zināšanas papildinājusi PSRS ārējās tirdzniecības akadēmijas juristu kvalifikācijas celšanas grupā. 1959.-1960. gados – LPSR Ministru Padomes Juridiskās komisijas priekšsēdētāja. 1960.-1963. gados LKP revīzijas komisijas locekle.

1966. gadā saņēmusi LPSR nopelniem bagātās juristes nosaukumu (pirmā sieviete LPSR, kas saņēma šo titulu). Piecus gadus pasniegusi LVU Juridiskās fakultātes studentiem civilprocesa tiesību kursu. Piedalījusies starptautisko sieviešu kongresu darbā Parīzē, Budapeštā un Berlīnē. Apbalvota ar trim Darba Sarkanā Karoga ordeņiem, diviem ordeņiem „Goda Zīme”, medaļām, Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija Goda rakstu. Mirusi 1989. gada 5. septembrī.

Literatūra

• Temīda, 1991., III
• Latvijas Padomju enciklopēdija, 10.sēj., Rīga, 1987.
• Rīgas Balss, 08.09.1989.
• Padomju Latvijas Sieviete, 1967. Nr.3

http://vesture.eu/