Eduards Tūters

Dzimis rentnieka ģimenē. Beidzis Mazsalacas pilsētas skolu, strādājis par pienotavas vadītāju.

1. pasaules kara laikā dienējis latviešu strēlnieku pulkos un piedalījies brīvības cīņās.

1922.-24. ierēdnis Zemkopības ministrijā. 1944. gadā emigrējis uz Vāciju, vēlāk izceļojis uz ASV.

No 1958. gada darbojies tikai rakstniecībā. No 1913. gada presē publicētas nelielas korespondences. Pirmie dzejoļi iespiesti laikrakstā "Latvijas Sargs"1919. gadā. Dzejoļu krājumos "Laika soļi" (1922), "Pie jūras" 1925), "Dvēseles silueti" (1928), "Vijole pagrabā"(1931), "Mūžības dārzos" (1939) intonatīvi nemainīga vientulības, sāpīgu skumju un rezignācijas izpausme, tieksme laimes un dzīves zūdamības motīvus iekļaut prātnieciskās sentencēs. Trimdā izdoti krājumi "Pēdas sniegā" (1963), "Ceļš uz mājām" (1968), "Straumes brīvībai" 1976) un dzejas grāmatas bērniem "Pasaka par velnēniem" un "Zēns ar pērtiķi" (abas 1947), kā arī dzejoļi, stāsti un tēlojumi jaunatnei "Trauciņš ar medu" (1951). Citi darbi: Dzejas izlase "Dzīvošu dziesmā" (1992).

Miris Mineapolē, ASV, apbedīts Katskilu latviešu Brāļu kapos

Avots : Valmieras bibliotēka