Aloīzijs Jūsmiņš

Dzimis 1915.gada 21.februārī Viļakas pagasta Šļopkines ciemā (tagadējā Vecumu ciemā) trūcīga zemnieka ģimenē.

Aloizijam bija tijai trīs gadi, kad nomira tēvs, tāpēc jau no mazām dienām nācās strādāt - bija gan gans, gan mežstrādnieks. Kā stāsta laikabiedri, viņš pievienojies ceļojoša cirka trupai, kas sniegusi izrādes dzimtajā pusē, un pēc neilga laika Aloizijs jau uzstājies cirka trupā. Kad un kur tik varēja, visu apguva pašmācības ceļā.

Pateicoties neatlaidīgajām mācībām un ļoti lielajai gribai, kā arī talantam mūzikā, izdevās sasniegt stabilas zināšanas un prasmi. Kad sākās 2. Pasaules  karš un vācu okupācija nomainīja krievu okupācijas varu Rīgā, Aloizijs Jūsmiņš bēga uz dzimto pusi, kur ilgu laiku slēpās pie radiem.

Vācijas armija viņu sagūstīja un ieslodzīja Abrenes cietumā kā partizānu, jo viņam nebija atbilstošu dokumentu un zīmoga pasē, ka atbrīvots no iesaukšanas vācu armijā.

Fašisti nošāva divus viņa brāļus - Broņislavu un Pāvelu, bet Aloizijam izdevās palikt dzīvam un 1945.gada pavasarī iestājās Sarkanās Armijas rindās.

Arī tur brīvos brīžus veltīja mūzikai. 

1946.gada novembrī Maskavā notika Vissavienības muzikālās un horeogrāfiskās pašdarbības skate, kuras noslēguma koncertā Lielajā teātrī ar latviešu polkas atskaņojumu uz trīs rindu koncertkokles piedalījās arī A.Jūsmiņš. Latvijas PSR vēl pārstāvēja dzelzceļnieku un poligrāfiķu horeogrāfiskais kolektīvs Bruno Priedes vadībā.

Neilgu laiku (pēc LTK) Aloizijs strādājis arī Abrenes apriņķa Viļakas pilsētas skolā kā mūzikas skolotājs. Rīgā daudzos kultūras namos ir vadījis mākslinieciskās pašdarbības ansambļus. Vairākus gadus strādāja kā aktieris solists Latvijas PSR Valsts filharmonijā. Ar savu kokles spēli viņš ir pabijis daudzās Padomju Savienības vietās gan ciemos, gan pilsētās. Ir uzstājies arī Balvos skolotāju konferencē.

1959.gadā A.Jūsmiņš un vēl četri aktieri ir atkal Latvijas Valsts cirka rīcībā ar savu numuru "Muzikālie ekscentriķi".

Savas dzīves pēdējos gados Aloizijs strādā galvenokārt Latvijas PSR Etnogrāfiskajā Brīvdabas muzejā kā zinātniskais līdzstrādnieks kokles spēlē. A.Jūsmiņš spēlējis ne tikai kokli, bet arī akordeonu un citus mūzikas instrumentus. Ģimenes dzīve nav izdevusies, bērnu nebija.  Pēdējos dzīves gadus dzīvojis vientuļi. Apbedīts Jaunciema kapos. 

Avots : Balvu bibliotēka