Arvīds Kārlis Švāgers-Vīksne

Dzimis 1909. gada 12. februārī Rīgas apriņķa Katlakalna pagasta “Druviņās” zemnieka Jēkaba Švāgera ģimenē.

Studējis LU VMF (1930–1939). Sastāvējis korporācijā Latvija; aizsargu organizācijā.

Strādājis LU Serumstacijā par laborantu (1933–1934), subasistentu (1934–1935), saimniecības pārzini (1935–1936), LR ZM Veterinārā departamentā par veterinārārsta v. i.; specializējies profesora M. Rolles vadībā par kažokzvēru slimībām (1938–1939),strādājis Rīgas pilsētas Bakterioloģiskajā laboratorijā par laborantu (1940–1941), Rīgas Zooloģiskajā dārzā par veterinārārstu un direktoru (1941–1952), direktora vietnieku zinātniskajā darbā (1952–1960). Vienlaikus arī strādājis LLA VF Iekšķīgo slimību katedrā par asistentu (1944–1945), Higiēnas katedrā par docenta v. i. (1945–1947), VF un Zootehnikas fakultātē par ārštata stundu pasniedzēju (1947–1963). Bijis LPSR ZM Lopkopības pārvaldes kažokzvēru speciālists (1944), LLU Serumstacijas direktors (1945–1946), LPSR ZA Mikrobioloģijas institūta direktora vietnieks zinātniskajā darbā (1946),Zootehnikas un zoohigiēnas kažokzvēru un truškopības sektora vadītājs un kažokzvēru audzēšanas pētīšanas laboratorijas vadītājs (1946–1951), LLVZPI Zvērkopības laboratorijas vadītājs (1960–1962), Lipīgo slimību nodaļas un Zvērkopības laboratorijas vadītājs (1962–1970), vecākais zinātniskais līdzstrādnieks (1970–1971). Stažējies Maskavas Veterinārajā akadēmijā (1963) un vairākos Zooloģiskajos dārzos.

Mācījis veterināro parazitoloģiju, zvērkopību un kažokzvēru slimības. Pētījis trihinelozes diagnostiku, epidemioloģiju un profilaksi, kažokzvēru, trušu, dažādu savvaļas dzīvnieku un putnu audzēšanu. Ieguvis veterināro zinātņu kandidāta grādu (1969). Studentu zinātnisko darbu konkursā par darbu Streptococcus pyogenes bioloģiskās īpašības ieguvis zelta medaļu (1930).

Publicējis 96 darbus. Ir līdzautors 10 grāmatām, t. sk., Augusta Kirhenšteina dzīve un darbs (1957), Medību un medību saimniecību jautājumi (1965) u. c. Tulkojis K. Skrjabina u. c. autoru mācību grāmatu Mājdzīvnieku parazitoloģija. Darbojies Lauksaimniecībasenciklopēdija redakcijas kolēģijā (1962–1971).

Bijis LPSR ZA Mikrobioloģijas institūta zinātniskās padomes loceklis, Lauksaimniecības kooperatīva Padomju Latvijas sudrablapsa valdes loceklis (1946–1958), LVB priekšsēdētājs un Darba pētīšanas komisijas vadītājs (1961–1963), Vissavienības Lauksaimniecības zinātņu akadēmijas Koordinācijas komisijas loceklis zvērkopības jautājumos.

LVB goda biedrs.

Apbalvots ar LPSR AP prezidija Goda rakstu (1950), krūšu nozīmi Lauksaimniecības teicamnieks (1959).

Pensionējies 1971. gadā.

Avots: Pētera Keidāna, Oļģerta Parčinska pētījums „Latvijas Universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes absolventi – mācībspēki Latvijā”