Marija Golubova

Dzīvoja  Susāju pagasta Silaciemā. Arī vīrs Marijai vietējais krievs, tāpēc ģimene pareizticīga, taču valoda un tradīcijas latgaliskas.

Etnomuzikologi Mariju Golubovu uzskata par vienu no mūsdienu izcilākajām teicējām.  Folkloras pētnieks Andrejs Krūmiņš viņu nosaucis par "Tīrradni" un rakstījis "Vienkārša lauku sieviete ar majestātisku stāju un lielu iekšēju gaismu", bet LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves vadītāja Māra Vīksna - par ''meža princesi". Reti kāda teicēja var mēroties ar viņu gan dziesmu krājuma apjomā un tā autentiskumā, gan īpatnējās, ļoti senās izpildījuma manieres ziņā. Dziesmas lielākoties mācījusies no mātes māsas, taču daudzas nākušas klāt arī vēlāk, visā mūža gaitā, jo Marija Golubova bija no tiem cilvēkiem, kas savu dzīvi izdziedāja dziesmā, gan priecājoties, bet vairāk - sāpes un bēdas remdinot.

Andrejam Krūmiņam Marija dziedājusi 1987. gadā sena izpildījuma manierē 11 tautasdziesmas. Dziedājums ieskaņots; 1988. gadā uzņemta videolente. Viņas balss skan latviešu folkmūziķes Birutas Ozoliņas diskā "Saulgrieži'', bet 2003. gadā, tikai dažas dienas pirms Marijas 96. jubilejas mūzikas izdevniecība ''Upe'' laidusi klajā CD - Marija Golubova ''Stāsti un dziesmas".

Marija Golubova mirusi 2007. gadā un apglabāta Viļakas pilsētas pareizticīgo kapos Eržapoles ielā.

Avots:Balvu bibliotēka