Hermanis Toffers

Miris 33. g. v.  05.03.1925. Bātes sanatorijā    

Latvijas muziķu biedrības biedrs,                

Nacionālas operas solists klarnetists,                

Latvijas konservatorijas klarnetes vecākais klases vadītājs.                

Nelaiķis mākslinieks dzimis Rīga, 25. janv. 1892. gadā. Jau bērnībā sāka piekopt mūziku, vingrinoties uz klavierēm, kuras vecāki bija iegādājušies. Izglītojoties Rīgas pilsētas tirdzniecības skolā, T. apmeklēja jau arī Ķeizarisko mūzikas skolu, mācoties klarnetes spēli pie vācu pilsētas operas pirmā klarnetista K. Plossa. Mūzikas skolā T. izrādīja lielu interesi ne tikai uz klarnetes, bet arī klavieru spēli (viņš mīlēja brīvi improvizēt) un teorētiskiem priekšmetiem (beidza arī kara kapelmeistara kursus). Pēc muz. skolas beigšanas, 1911.gadā T. spēlēja daudzos vietējos orķestros: Fišera (Rīg. Latv. b-bas teātrī), N. Allunana («Jaunajā teātrī), P. Jurjana («Latvju operā») u. c. Pa vasaru viņš spēlējis daudzos kūrortu orķestros - Arensburgā (Sāmsalā), Hungenburgā (netālu no Narvas), Ķemeros, Rostovā pie Donas, Sestroreckā (netālu no Pēterpils) u. c. Karam sākoties T. pieņēma pastāvīgu vietu Helsingforsas pilsētas simfoniskajā orķestrī. Bet drīz vien mobilizācija, kurai bija padoti Somijā dzīvojošie Krievijas pavalstnieki, ķēra arī viņu, kā 1. šķiras zemessargu, un bija jāierodas Pēterpilī, kur viņu ieskaitīja kadā krievu kājnieku pulkā, ierindu dienestā, līdz agrākie darba biedri izgādāja, ka var pārnākt uz latv. strēln. bat. simf. orķestri, kuru vadīja T.Reiters. 1918. gaa rudenī T. kopā ar šī orķestra mūziķiem atgriezās Rīgā, lai darbotos J.Vītola vadītā latvju operā, kura pēc lielinieku laikmeta izvērtas par Latv. Nac. operu. T. šeit darbojās kā pirmais (solo) klarnetists bez pārtraukuma, apzinīgi un ar lielu darba mīlestību. Arī Rīgas Jūrmalas simf. koncertos pastāvīgi līdzdarbojies, izņemot 1922. g. vasaru, kad viņš aizceļoja uz Ameriku. Konservatorijai nodibinoties, viņam uztic klarnetu klases vadīšanu. T. piedalās arī konservatorijas sarīkotos kamermūzikas vakaros, kad vajadzīga klarnetista līdzdarbība. Nodibinoties «Mūzikas Nedēļai», T. uzņēmās vadīt Igaunijas un Somijas nodaļu, jo viņš bez savu vecāku valodas - igauņu, prata ne tikai 3 vietējās valodas, bet arī somu un zviedru.
Kā cilvēks un darba biedrs nelaiķis bija atklāts, sirsnīgs, gandrīz vienmēr labā gara stāvoklī, nodarbojās ar sportu (piem. peldēšanu, vingrošanu), un nekādas zīmes nerādīja ka viņš būtu slims. Tikai šoruden, oktobra beigās, kad viņš sasaldēšanās dēļ gāja pie ārsta, izrādījās, ka arī plaušas nav kārtībā. T. domāja, ka pietiks ar atpūtu, un aizbrauca atvaļinājumā pie vecākiem Tallinā. Bet turienes ziemas mitrais jūras gaiss padarīja veselības stāvokli vēl ļaunāku. Atgriezies Rīga (janvāra sākumā), devās uz Bātes diloņslimo sanatoriju, kurā jau ar labām sekmēm ārstējās agrākais biedrs mūz. skolā un bij. Nac. operas arfists — Feigelsons. No sanatorijas T. vēl rakstīja (23. janv.) «Muz. Nedēļai»: «Ja gadīsies kāds tulkojums, tad lūdzu piesūtīt, un cik jau manos spēkos stāvēs, mēģināšu pēc iespējas ātri izdarīt. Jūtos šeit ļoti labi, tikai drusku par daudz ir jāguļ». Negaidīta nāca 5. marta rītā operā ziņa, ka mūsu darba biedrs beidzis elpot  3 no rīta. T. Reiters paziņoja skumjo vēsti, orķestranti piecēlās un stāvot dažus brīžus absolūtā klusumā, mitrām acīm, pieminēja aizgājušo. Sākās bēru organizēšana.
Orķestra pārstāvji telegrāfiski sazinājās ar mirušā vecākiem, tad nelaiķi atveda Rīgā, 8.martā novietoja to konservatorijā līdz izvadīšanai otrā dienā. Izvadīšanas dievkalpojumu vadīja
prof. Kundziņš; operas vīru koris P. Jozuusa vadībā dziedāja divas garīgas dziesmas. Sēru gājiens no konservatorijas gāja gar operu, kur nelaiķa darba biedri atvadījās ar A. Jurjāna sēru marša skaņām; tad sēru gājiens turpinājās uz Meža kapiem, kuros sagaidīja Nac. Operas pūtēju dubultkvartets ar sēru mūziku.
Kad uz zārka pacēlās smilšu kopiņa, no nelaiķa atvadījās klusēdami viņa tēvs, māsa un līgava, tad ar sirsnīgiem un skumīgiem vārdiem, noliekot vainagus, atvadījās prof. J. Vītols (no konservatorijas pedagogiem), T. Reiters (Nac. operas direkcijas) operas orķestrantu, baleta un kora, solistu, konservatorijas audzēkņu pārstāvji.

Avots: "Mūzikas nedēļa", 19.03.1925

           “Jaunākās Ziņas” # 52. 06.03.1925.