ua

Aldis Egils Hartmanis

Добавить новую картинку!
Дата народження:
31.01.1929
Дата смерті:
10.05.2015
По батькові:
Hugo
Категорії:
Легіонер, Педагог, учитель, Учасник Другої світової війни, громадський діяч
Громадянство:
 латиш
Кладовище:
Jelgava, Baložu kapi

Dzimis esmu 1929.gada 31.janvārī.

Māte Nadina, tēvs Hugo. Augu kopā ar brāli un māsu. Latvijas laikā mācījos Jelgavas Skolotāju institūta pamatskolā, vēlāk ģimnāzijā.

Skolu nepabeidzu, jo bija vācu okupācijas laiks un bija jādodas dienēt leģionā.

1944. un 1945.gadā biju frontē Igaunijā, Vidzemē, Kurzemes cietoksnī.

Biju divas reizes ievainots. Pēc kara, pateicoties jaunībai un saglabātajiem skolas dokumentiem, man izdevās izvairīties no padomju gūsta. Tomēr saslimu ar tuberkulozi, un man nācās trīs gadus ārstēties. Tad pabeidzu vidusskolu, aizgāju strādāt uz laukiem par skolotāju, pabeidzu Jelgavas pedagoģisko skolu - saņēmu skolotāja diplomu. 


Vēlāk kļuvu par mednieku, strādāju Rīgas mežniecībā. Iestājos Latvijas lauksaimniecības akadēmijā. Pēc tam atgriezos uz dzīvi Jelgavā un strādāju Jelgavas 2.internātskolā par skolotāju. Pensijā aizgāju pēc darba gadiem, ko biju aizvadījis strādādams par vēstures skolotāju Kalnciema vidusskolā. 


Sākoties Latvijā Atmodas laikam, kļuvu par Latvijas Pilsoņu kongresa dalībnieku. Iestājos Latvijas Daugavas vanagu organizācijā.

Par piedalīšanos 1991.gada barikāžu notikumos esmu apbalvots ar Barikāžu piemiņas zīmi. Iesaistījos Jelgavas politiskajā dzīvē un kandidēju Jelgavā pašvaldības vēlēšanās, darbojos Jelgavas domes Revīzijas komisijā.


Pašlaik mans galvenais darbs ir Latvijas Brāļu kapu komitejas Jelgavas nodaļas vadīšana. Nodarbojos ar karavīru mirstīgo atlieku pārapbedīšanu, kapa vietu apzināšanu (jāapzina 97000 Latvijā kritušo vācu armijās karojušo karavīru 3500 atdusas vietas), kapu labiekārtošanu. Sniedzam palīdzību karā kritušo un pazudušo karavīru tuviniekiem, palīdzam mūsu karavīriem saņemt invaliditātes pensijas no Vācijas. 


Regulāri par šo darbu sniedzu informāciju Jelgavas un ārzemju latviešu preses izdevumos. Darba ir daudz, un brīvā laika iznāk maz.

Esmu bijis divreiz precējies. Izaudzināta meita Anita un dēls Jānis. Brīvajā laikā patīk uzspēlēt akordeonu. Labprāt eju uz skolām tikties ar jauniešiem, lai dalītos atmiņās par pārdzīvotajiem vēsturiskajiem notikumiem.

Uzskatu, ka visu mūžu man un Latvijai pati Laima ir stāvējusi blakām, jo esam laimīgi atguvuši savu valsti, neskatoties uz visu to, ko mums nācies pārdzīvot. 

no A. Hartmaņa autobigrāfijas

Jelgavā Baložu kapos apglabāts blakus vecākiem Nadīnai un Hugo Hartmaņiem

Джерело: latvijaslaudis.lv

немає місць

    loading...

        Iм'я зв'язокТип відносинДата народженняДата смертіОпис
        1Hugo HartmanisHugo HartmanisБатько24.08.190103.11.1971
        2Nadīne HartmaneNadīne HartmaneМама00.00.190128.02.1989
        3
        Juris HartmanisБрат05.02.194415.04.1946
        4
        Māra Lūcija BīlāneСестра11.01.193611.08.1986
        5
        Eižens GustavsДядя00.00.1914
        6Pēteris GustavsPēteris GustavsДядя17.05.189026.09.1949
        7
        Johanna GustavsТітка24.12.1930
        8Cecīlija GustavaCecīlija GustavaТітка00.00.189700.00.1937
        9Līga GustavaLīga GustavaПлемінниця00.00.195300.00.1953
        10
        Irisa BeihmaneПлемінниця04.11.195120.07.2015
        11
        Jānis GustavsДед00.00.1928
        12
        Emīlija GustavaБабушка00.00.1944
        13Dzintra GustavaDzintra GustavaДвоюродный брат/сестра00.00.192800.00.1963
        14Pēteris GustavsPēteris GustavsДвоюродный брат/сестра00.00.192900.00.1965
        15Ēriks GustavsĒriks GustavsДвоюродный брат/сестра00.00.191200.00.1941
        16Ernests LaumanisErnests LaumanisТовариш08.05.190813.12.1968

        23.04.1990 | LR Pilsoņu Kongresa vēlēšanas

        1990. gada 8.-23. aprīlī notika LR Pilsoņu Kongresa vēlēšanas, kurās 707 772 iedzīvotāji (678 862 pilsoņi un 28 910 pilsoņu kandidāti) ievēlēja 232 delegātus

        Розмістити спогади

        13.01.1991 | Notiek LTF Domes izsludinātā Vislatvijas tautas manifestācija Daugavmalā

        Latvijas Tautas Frontes Dome izsludina Vislatvijas tautas manifestāciju, lai 13. janvārī atbalstītu likumīgi (gan vēl pēc okupācijas laika likumiem) ievēlēto valdību, kā arī pieņēma lēmumu apsargāt stratēģiski svarīgākos objektus.

        Розмістити спогади

        17.01.1991 | Trauksme uz barikādēm

        1991.gada 17.janvārī Rīgā uz barikādēm tiek izsludināts trauksmes stāvoklis

        Розмістити спогади

        19.01.1991 | Manifestācija un pirmā Latvijas barikāžu upura bēres

        1991.gada 19.janvārī notiek Tautas manifestācija, kā arī 16.janvārī nošautā R. Mūrnieka bērēs. Naktī OMON aiztur un piekauj piecus Īpašo tautas brīvprātīgo kārtības sargu vienības dalībniekus.

        Розмістити спогади

        25.01.1991 | "Barikāžu laika" beigas. Sēru diena un tiek glabāti nogalinātie

        Розмістити спогади

        Ключові слова