Jānis Kuplais

Sestdien, 22. augustā, 74 gadu vecumā miris ilggadējais Liepājas teātra aktieris Jānis Kuplais, informēja Liepājas teātrī.

Kuplais dzimis 1941. gada 1. jūnijā.

1963. gadā viņš beidzis Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultāti.

Aktiera gaitas Liepājas teātrī Kuplais sācis 1965. gadā - laikā, kad par galveno režisoru kļuva Andrejs Migla, kura iestudējumos jaunajam aktierim bijis krietni daudz lomu.

Pirmo lielāko ievērību viņš guvis 1968.gadā, nospēlējot Lukasu Miglas iestudētajā Joza Gruša lugā "Mīla, džezs un velns". Pie nozīmīgākajām lomām, kuras Kuplais atveidojis Liepājas teātrī, pieskaitāms Mortimers lugā "Marija Stjuarte", titulloma lugā "Krietnais kareivis Šveiks", Žans lugā "Jūlijas jaunkundze", Kornvels lugā "Karalis Līrs", Medvenko lugā "Kaija", Ževakins lugā "Precības" u.c.

2004.gadā Anšlava Eglīša komēdijā "Par purna tiesu" nospēlētais zirgu puisis Dzenžs bija pēdējā Kuplā loma Liepājas teātrī.

"Viņš aizgāja no teātra, bet saglabāja gaišo un labdabīgo attieksmi pret šo namu un kolēģiem. Viņam vienkārši bija citas lietas darāmas, dārzs kopjams, mazbērniem daudz kas ierādāms. Nu arī šīs lietas ir padarītas," vēsta Liepājas teātra mājaslapā publicētais nekrologs.

Kuplais atveidojis arī milicijas kapteini filmā "Kļūstiet mana sievasmāte" un treneri filmā "Tāpēc, ka esmu Aivars Līdaks".

1987. gadā viņš kļuvis par Latvijas PSR Nopelniem bagāto skatuves mākslinieku.

90.gadu sākumā Latvijas Tautas Frontes Liepājas nodaļas viens no trim valdes priekšsēdētājiem, atmodas laikā rosināja uz nevardarbīgām akcijām Liepājas inteliģenci. Tā kā Jāņu latviešiem ir bezgala daudz, tad šo Jāni Liepājā sauc par Mazjānīti galvenokārt viņa mazā auguma dēļ.

Jānis Kuplais

Nozīmīgākās lomas Liepājas teātrī:

2005

• Dzenža – A. Eglīša „Par purna tiesu”

2002

• Siliņš – R. Blaumaņa “Salna pavasarī”

2001

• Barnabē – M. Paņjola “Maiznieka sieva”
• Feraponts – A. Čehova “Trīs māsas”

2000

• Vainmillers – T. Viljamsa “Vasara un dūmi”
• Tēvine – J. Janševska “Precību viesulis”
• Graciano – V. Šekspīra “Otello”

1999

• Orfeja tēvs – Ž. Anuija “Eiridike”
• Horns – S. Moema “Lietus”

1998

• Profesors – B.M. Ringas “Peiks”
• Šarls Bovarī – G. Flobēra “Bovarī kundze”

1997

• Dovres vecis – H. Ibsena “Pērs Gints”

1995

• Ževakins – N. Gogoļa “Precības”
• Haufe – G. Hauptmaņa “Ormanis Henšelis”

1994

• Klaudijs – V. Šekspīra “Hamlets, Dānijas princis”

1991

• Ēzops – J. Jurkāna “Ēzopa piedzīvojumi”

1990

• Dr. Metjūss – Ž.K. Karjēra “Harolds un Moda”

1989

• Bangerskis – A. Čaka “Psihiskais uzbrukums”

1987

• Medvedenko – A. Čehova “Kaija”

1986

• Kornvels – V. Šekspīra „Karalis Līrs”
• Šveiks – J. Hašeka “Krietnais kareivis Šveiks”

1985

• Gusto fon Bundels – J. Zeibolta „Dullais barons Bunduls”
• Olivers – H. Gulbja “Olivers”

1980

• Žans – A. Strindberga „Jūlijas jaunkundze”

1975

• Mortimers – F. Šillera „Marija Stjuarte”

1973

• Vecais – H. Luika „Striptīzs akmenssanatorijā”

1971

• Majors – I. Erkēņa „Tots, citi un majors”

1968

• Toms un Velsas princis – M. Tvena, Im. Kalniņa „Princis un ubaga zēns”

1967

• Lukass – J. Gruša „Mīla, džezs un velns”

1965

• Tedžus – A. Griguļa „Savu lodi nedzird”

Lomas kino un TV:

• … – seriālā „Cukura nams”, 1997
• Treneris – „Tāpēc, ka esmu Aivars Līdaks”, 1987
• Milicijas kapteinis – „Kļūstiet mana sievasmāte”, 1977