Jānis Dzirne

Jānis Kārlis Krišjānis Dzirne bija latviešu ārsts, ķirurgs un urologs.

Maskavas universitātes, Vītauta Dižā universitātes un Latvijas Universitātes medicīnas profesors.

Abesīnijas troņmantnieka, vēlākā imperatora Haile Selasie I galma ārsts.
Rīgas brīvmūrnieku ložas „Jāņuguns” brālis (1928).

Dzīvesgājums

Dzimis 1861. gada 11. janvārī Tērbatā latviešu draudzes mācītāja Krišjāņa Dāvida Dzirnes un viņa sievas Jūlijas ģimenē.

Mācījās Jelgavas un Bērzaines ģimnāzijās.

1881.-1888. gadā studēja medicīnu Tērbatas universitātē.

1888.-1891. gadā ginekoloģijas klīnikas asistents Tērbatā.

1891. gadā ieguvis dr. med. grādu Tērbatas universitātē, papildinājies Pēterburgā, Berlīnē, Heidelbergā, Bernē.

1892. gada 16. decembrī atvēra savu klīniku Tallinā.

1895.-1904. gadā Samaras zemstes slimnīcas ķirurgs un vadītājs.

1900.-1901. gadā Krievijas Sarkanā Krusta peldošā hospitāļa "Cariene" (Царица) galvenais ārsts Bokseru sacelšanās laikā Ķīnā.

1904.-1906. gadā kara hospitāļa galvenais priekšnieks Krievu-japāņu kara laikā Mukdenā.

1906.-1909. gadā Maskavas universitātes profesora P.Djakonova asistents un privātdocents.

1909.-1911. gadā Maskavas universitātes ķirurģijas profesors.

1911.-1914. gadā Maskavas universitātes Hospitālās ķirurģijas uroloģijas klīnikas vadītājs un katedras vadītājs.

1914.-1917. gadā Pirmā Pasaules kara laikā ķeizarienes Marijas Fjodorovnas kara hospitāļa galvenais ārsts Polijā un Turcijas frontē. Pēc Oktobra apvērsuma atstāja dienestu un strādāja kā ārsts Batumi, Konstantinopoles, Varnas, Sofijas pilsētās.

1921.-1922. g. papildinājās Berlīnē.

1922.-1923. gadā Vītauta Dižā universitātes profesors Kauņā.

1923.-1924. gadā Abesīnijas (Etiopijas) medicīnas ģenerālinspektors, troņmantnieka, vēlākā imperatora Haile Selasie I galma ārsts.

1925.-1926. gadā Liepājas slimnīcas ķirurģijas nodaļas vadītājs.

1926.-1929. gadā Latvijas Universitātes medicīnas fakultātes profesors, Hospitālās ķirurģijas klīnikas vadītājs Sarkanā Krusta slimnīcā.

1929. gadā devies ārzemju ceļojumā it kā podagras ārstēšanai, sūtījis vēstules no Ēģiptes, Austrālijas, pēdējā vēstule saņemta 1931. gadā no Bagdādes Irākā, pēc tam pazudis bezvēsts prombūtnē.

Daži krievu avoti norāda, ka 1933. gadā viņš parādījies Paragvajā, kur kopā ar dažiem krievu emigrācijas ārstiem uzsācis militārās medicīnas sistēmas izveidi šajā valstī. Saņēmis "medicīnas majora" (honoris causa) pakāpi.

1938. gadā, beidzoties karam Paragvajā, iegūst Paragvajas ģenerālkonsula statusu Tuvo Austrumu valstīs, Beirutā

Darbi

• doktora disertācija "Ein Beitrag zur Lehre vom Tod durch Ertrinken" (vāciski, 1891).
• Руководство к малой гинекологии для земских врачей. Самара, 1897 ("Mazā ginekoloģijas rokasgrāmata zemstes ārstiem" - krieviski, 1897).
• Beitrag zur Frage der Nephrolithiasis, der Hydro- und Pyonephrose. Monatsberichte für Urologie 7 (1902), 271-308 lpp. un 338-378 lpp., vēlāk papildinātā veidā Über die Behandlung der Nephrolithiasis, der Hydro- und Pyonephrose. (17 Fälle von Operationen an den Nieren). Monatsberichte für Urologie 9 (1904), 136-170 lpp. un 199-236 lpp. (vāciski)
• Цистоскопия: Учебник. СПб., 1909 (mācību grāmata "Cistoskopija" - krieviski, 1909)
• Повреждения и хирургические заболевания мочевого канала.– М., 1911 ("Urīnvadu bojājumi un ķirurģiskās slimības" - krieviski, 1911)
• Оперативная урология. СПб., 1914. - 508 lpp. (mācību grāmata "Operatīvā uroloģija" - krieviski, 1914).
• Permanganate of potash as a styptic for serous surfaces. Lancet 197 (1921), 1380 lpp. (angliski)
• mācību grāmata "Praktiska ārsta ķirurģija: ārstiem un studentiem" / prof. J.Dzirne. - Rīga, 1928. - 403 lpp.