de

Leons Reiters

Persan haben keine Bilder. Fügen Sie neue Bilder.
Geburt:
11.10.1926
Tot:
10.05.1976
Burial Datum:
20.05.1976
Patronym:
Teodors
Kategorien:
Dirigent
Nationalitäten:
 lette
Friedhof:
Rīgas 2. Meža kapi (Braslas kapi)

Dzimis Rīgā. Teodora Reitera dēls.

1943.-1944.g. studē Latvijas Konservatorijā kompozīcijas klasē pie Ādolfa Skultes. 1944.gadā ar tēvu T.Reiteru dodas trimdā uz Zviedriju. Kompozīcijas studijas turpina Zviedrijā pie H.Rozenberga. 1953.gadā noslēdz mācības Zalcburgas Mocarteumā orķestra diriģēšanā pie Igora Markeviča. Atgriežoties Latvijā, darbojas kā L.Vīgnera vadītā Latvijas Radio un Televīzijas simfoniskā orķestra otrais diriģents.

Avots: lmic.lv

Maijā Rīgā 49 gadu vecumā miris diriģents Leons Reiters. Pēc 14 Zviedrijā pavadītiem gadiem viņš pēc tēva nāves 1958. g. atgriezās Latvijā, cerēdams tur iegūt lielākas iespējas mākslinieciskajam darbam. Šīs cerības nepiepildījās. Reiteru sākumā izmantoja propagandai, bet pamazām norakstīja un nodeva aizmirstībai, kaut arī viņš skaitījās radio simfoniskā orķestra diriģents. Reiters bija dziļi vīlies un par to bija ziņojis dažiem paziņām Stokholmā. Viņš miris pilnīgi pamests, un nogulējis savā dzīvoklī pēc nāves vairākas dienas nepamanīts. "Cīņā" par Reitera nāvi nebija nekas lasāms. Ir aizgājis traģiskā nāvē labs mākslinieks, kas padevās ilūzijām un nespēja dzīvot diktatūras tvanā.

Avots: Brīvība, 01.06.1976

Bija precējies ar Aldonu Irēni Tepferi (dz.1939.g.).

-----

Kā vēstī zviedru laikraksti un vēstules no Zviedrijas, Padomju Savienības repatriācijas aģitācija pēdējā laikā kļuvusi atkal ļoti aktīva. Pēc „biedra" Borga pazušanas no padomju sūtniecības pirms pāris gadiem, viņa vietā tagad uzpeldējis kāds maza auguma latvietis, vārdā Rimjānis, kas nekautrējas apzvanīt un pat apciemot pazīstamus latviešu māksliniekus un sabiedriskos darbiniekus, aicinādams uz pārrunām par atgriešanās iespējām. Šai pašā laikā daudzu Stokholmas latviešu pasta kastītēs parādījusies lapa, kas arī aģitē par atgriešanos Padomju Savienībā. Viens no lielākajiem Stokholmas dienas laikrakstiem „Stokholms Tidningen" notikumu atreferē šādi: „Pēdējā laikā ievērojami pieaugušas padomju aģentu akcijas pret latviešu bēgļiem Zviedrijā, kuru rezultātā noticis uztraucošs repatriācijas gadījums. Sestdien, 22. martā, 30 gadu vecais labi pazīstamais latviešu diriģents Leons Reiters kopā ar savu 19 g. v. sievu Aldonu, dz. Tepferi, Brommas lidlaukā iekāpa Maskavas lidmašīnā, lai atstātu Zviedriju. Repatriācija notika ar Padomju sūtniecības atbalstu. Šis notikums izraisījis drūmu reakciju baltiešu aprindās Stokholmā, īpaši zinot, ka Reitera nervi pēdējā laikā nav bijuši īsti kārtībā." Tālāk laikraksts min, ka L. Reiters bijis pazīstamā latviešu diriģenta Teodora Reitera dēls, apraksta Reitera kora panākumus Latvijā, Zviedrijā un citās Eiropas valstīs. „Pēc tēva nāves," lasām tālāk, "Zviedrijas, īpaši Stokholmas latviešu sabiedrību pagājušās nedēļas nogalē skāris smags morālisks trieciens — par repatriācijas aģenta Rimjāņa upuri kritis Leons Reiters ar dzīves biedri Aldonu Tepferi, kas bez vecāku ziņas sekojusi Leonam uz Padomju Savienību, šo notikumu plaši atreferējis arī Zviedrijas radiofons un prese, ievietojot abu repatriantu ģīmetnes, raksturojumus un latviešu trimdas organizāciju vadītāju intervijas. „St. T." slejās bija doma, ka dēls turpinās tēva darbu. Jau no bērnības viņš guvis krietnu muzikālu izglītību, cita starpā arī pie starptautiski ievērojamiem diriģentiem Viduseiropā. Zviedru sabiedrība viņu pazīst no vairākiem koncertiem Stokholmā un Gēteborgā, kur viņš vadīja Koncertsavienības orķestri. Pēc latviešu sabiedrības domām, viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ Reiters kļuvis par padomju aģentu upuri, bijusi dziļā depresija, kādā viņš nokļuvis pēc tēva nāves. Arī pēc vilinošajiem stāstiem par spīdošo karjeru, kāda viņu gaida Padomijā, Reiters ļāvies pierunāties un pieņēmis diriģenta vietu Rīgas filharmoniskajā orķestrī. Pēc dažām ziņām komunistu cīņa par Reitera repatriēšanos sākusies jau novembra mēnesī. Tālāk laikraksta līdzstrādnieks griezies pie Latviešu Nacionālā fonda valdes priekšsēža Andreja Eglīša. kas par šo gadījumu izteicies: "Reitera liktenis pagaidām nav vēl pārskatāms, tomēr viena lieta ir skaidra mums visiem: Reiters ir krievu ilgi kārots propagandas objekts un krievu prese un radiofons nekavējoties izmantos apstākļus, lai melīgi un vienpusīgi apgaismotu apstākļus Zviedrijā. Kas attiecas uz apsolītajām rožainajām darba iespējām repatriantam, tad padomju aģentu solījumi maz saskan ar kailajiem faktiem. Mums ir zināmi daudzi izcili latviešu mūziķi un diriģenti, kam Rīgā jāveic pavisam citi pienākumi vai jāpelna iztika, muzicējot krievu restorānos. Ja arī Reiters dabūs apsolīto diriģenta vietu, tā viegli var pārvērsties par anonīmu numuru kādā vergu nometnē, kad viņš vairs nebūs vajadzīgs krievu propagandai." Līdzīgā garā raksta arī laikraksts „Morgon Tidningen", tuvāk pakavējoties pie Leona Reitera personības raksturojuma: „Viņa atgriešanās iemesli meklējami galvenokārt divos kopsakarīgos apstākļos: vietējo mūziķu aprindas atzina, ka L. Reiters bijis ļoti neparasta un pārspīlēta rakstura cilvēks, kam lielas grūtības sastrādāties ar orķestri. Viņš pierādījis lielu muzikālitāti, bet tai pašā laikā diezgan jūtamus trūkumus tehniskā varēšanā, kas sagādāja zināms grūtības uzstājoties. Šai depresijas stāvoklī Reiteru uzmeklēja padomju repatriācijas ierēdnis Rimjānis, lai pierunātu spert nepārdomāto soli." Arī Zviedrijas radiofons pirmdien, 24. marta vakarā, sakarā ar L. Reitera aizsaukšanu, sniedza interviju ar pazīstamo igauņu komponistu Eduardu Tubinu, bij. mācības spēku Tērbatas mūzikas konservatonjā, kas kopš 1944.gada dzīvo Zviedrijā. Savā intervija Tubins minēja iespēju, ka krievi propagandas nolūkos sākumā varbūt dos iespēju L. Reiteram kā diriģentam vadit orķestri, bet vēlāk tas būs cits jautājums, jo L. Reiteram kā diriģentam trūkst rutīnas. Tubins paredz, ka L. Reiters sākumā būs lielisks propagandas numurs, bet pēc tam sāksies visas grūtības. Pirmo ziņu par L. Reitera ierašanos Rīgā īsa ziņojuma veidā Rīgas radiofons sniedza tikai otrdien, 25. martā: "No Zviedrijas Rīgā ieradies pazīstamā latviešu diriģenta Teodora Reitera dēls. Rīdzinieki sirsnīgi sagaidīja savu tautieti. Reiters un viņa dzīves biedre ar lielu interesi apskatīja Rīgu un apmeklēja Maskavas konservatorijas centrālās mūzikas skolas audzēkņu koncertu, ko maskavieši sniedza pēc E. Dārziņa mūzikas vidusskolas audzēkņu aicinājuma." Tā jau pirmajā dienā ar Maskavas mūziku ir iesācies L. Reitera jaunais cejš sarkanā režīma kalpībā. (Latvija Amerikā, 02.04.1958)

---

Vēlāk noskaidrots, ka Leonam ar sievu Rīgā piešķirta viena istabiņa dzīvoklī Zaubes ielā.

 

Ursache: Rīgas dome

Keine Orte

    loading...

        NameBeziehungGeburtTotBeschreibung
        1Teodors ReitersTeodors ReitersVater23.03.188414.12.1956
        2Marija MaldutisMarija MaldutisMutter07.09.189021.10.1926
        3Aldona ReitereAldona ReitereEhefrau00.00.1939
        4Verners TepfersVerners TepfersSchwiegervater09.10.189322.11.1958
        5Aldona TepfereAldona TepfereSchwiegermutter01.06.190327.07.1991
        6Daumants ReitersDaumants ReitersEntfernter Verwandter25.10.193826.04.2016
        7Alberts LasmanisAlberts LasmanisFreund25.11.192115.03.1976
        8Konstantīns BlūmentālsKonstantīns BlūmentālsArbeitskollege06.02.192511.01.1989

        Keine Termine gesetzt

        Schlagwörter